Ievads.
Jo populārāka reliģija, jo vairāk tā spēj ietekmēt citu sfēru procesus, tāpēc vadošajiem reliģijas novirzieniem izsenis bijusi liela ietekme tiesību zinātnes attīstībā un transformācijā. Piemēram, islama valstu likumdošana visā pilnībā atbilst islama svēto rakstu- Korāna- diktētajām morāles normām.
Viena no populārākajām pasaules reliģijām- kristietība- skārusi ikvienu tiesību zinātņu nozari arī valstīs, kur baznīca pilnībā vai daļēji šķirta no valsts. Lai gan Latvijā kristietība ienākusi relatīvi vēlu- ap 13. gadsimtu, un mūsdienu valsts ir šķirta no baznīcas, kristīgās ticības klātbūtne atspoguļojas pat vismodernākajās tiesību normās. Kristīgo vērtību ietekme parādās kā civiltiesībās (sevišķi ģimenes tiesību sadaļā), tā krimināltiesībās un cilvēktiesībās, bet visredzamāk, manuprāt, kristietība ietekmējusi tieši tiesību filozofiju. Iespējams, tiesību filozofija ir vienīgā zinātņu nozare, kurā pieļaujama un pat ieteicama atklāta balstīšanās uz kristīgajām vērtībām...
Nav nejauša sakritība, ka ievērojamākie tiesību filozofi bija kristieši, turklāt nereti teoloģiskajiem darbiniekiem bija juridiskā izglītība, un viņi aktīvi piedalījās valstiski nozīmīgos procesos. Arī Latvijas Republikas 3. Atmodas laikā gan tautas masas, gan parlamentārieši ieklausījās ne vien mācītāju sprediķos, bet arī praktiskos ierosinājumos.
Tālāk vēlreiz atgādināšu, kas īsti ir tiesību filozofija, pakavēšos pie tiesību filozofu- kristiešu vēsturiski nozīmīgajiem uzskatiem, kā arī došu ieskatu ievērojamu reliģisko darbinieku uzskatos par tiesībām, nobeigumā mēģinot atrast vēsturisku pamatu mūsdienu tiesību filozofijas tendencēm. Savā darbā mēģināšu pierādīt, ka kristietība joprojām ietekmē moderno jurisprudenci, tajā skaitā tiesību normu jaunradi.
1. Tiesību filozofija.
Kas īsti ir tiesību filozofija? Vai maz nepieciešama filozofēšana par šķietami pragmatiskāko un funkcionālāko no visām humanitārajām zinātnēm- tiesību zinātni?
Tiesību filozofija, zinātne, kuras uzdevums noskaidrot tiesību pamatjēdzienus un pamatkategorijas. Līdzās nosaukumam tiesību filozofija lietoti arī citi apzīmējumi, kā tiesību teorija, dabiskās tiesības, saprāta tiesības, tiesību metafizika u. c., tomēr pareizākais apzīmējums ir tiesību filozofija. Tiesību filozofija ir vispārējās tiesību filozofijas daļa; aplūkojot tiesību būtiskās problēmas, tā ņem palīgā vispārējās filozofijas atziņas. Kā filozofiskai disciplīnai tiesību filozofijai šādas īpašības: 1) tā ir fundamentāla- noskaidro tiesību pēdējos jautājumus; 2) sintētiska- cenšas dažādu tiesību zinētnes nozaru atziņas saistīt organiskā vienībā; 3) kritiski- reflektīva- tiesisko parādību noskaidrošanā tā neatzīst nevienu atziņu par drošu bez iepriekšējas kritiskas pārbaudes.
…
