Secinājumi
Zinātnisks kristietības pētījums sākās 18.gadsimtā un turpinās līdz pat šai dienai.
Reliģijai kopš pirmatnējās kopienas veidošanās līdz pat mūsdienām ir bijusi liela nozīme sabiedrības uzskatu, likumu un vērtību veidošanā:
Kaut gan modernajā sabiedrībā cilvēkiem ir tiesības izvēlēties vai ticēt pārdabiskām būtnēm, vai arī kļūt par ateistu, taču reliģiskie rituāli ir iesakņojušies un kļuvuši arī par neatņemamu laicīgās dzīves sastāvdaļu. Piemēram, Ziemassvētku, Lieldienu un citus svētkus svin ne tikai kristieši, jūdaisti u.c., bet cilvēki gandrīz visā pasaulē.
Daudzi konflikti ir bijuši saistīti ar ticību, un tas turpinās arī mūsdienās, piemēram, konflikts Īrijā, viduslaikos Krusta karu gājieni pa visu Eiropu.
Reliģija ir tieši tā, kura nosaka cilvēka kās sociālas būtnes integrāciju sabiedrībā, jo viņam ir jāievēro noteikti likumi, lai tiktu pieņemts, un neviena sabiedrība nav ateistiska kopumā.
Cilvēka tiekšanu pēc reliģijas var izskaidrot arī no psiholoģijas viedokļa, jo cilvēkam krīzes un apmulsuma brīžos vajag kādu pārdabisku spēku kam ticēt un kuru paļauties.
Pastāv dažādi iemesli, kāpēc cilvēki sauc sevi par kristiešiem, bet sirdī būt kristietim nozīmē sekot Jēzum Kristum.
Var secināt, ka tieši reliģija ir sabiedrības pamats, jo bez tās nenotiktu attīstība. Tā ir saistīta arī ar tādu jomu kā ētikas, politikas un mākslas, kultūras un literatūras attīstību. Tieši baznīca ir ietekmējusi vēsturisko gaitu un karus, kuri izcēlās reliģisko konfesiju nesaskaņas dēļ, jo katrs ticīgais uzskata, ka viņa reliģija ir vispareizākā un daudzi ir gatavi atdot dzīvību šīs idejas vārdā.
Reliģijas attīstība ir acīmredzama, jo tā pielāgojas laikmetam un sabiedrības prasībām, tāpēc ir bijusi tik svarīgs komponents cilvēka dzīvē.
Tātad reliģija ir sarežģīts sabiedrības institūts un tāpēc arī tā ietekmē pilnīgi visas dzīves jomas. Un tas, ka notiek tik daudz „reliģiskie kari” pierāda, ka ticība arī mūsdienās ir ļoti svarīga , tikai tā ir izmainījusies.
Ir nepieciešams secināt, ka baznīca šodien ir ļoti svarīga. Tā ir nepieciešama, pirmkārt, lai cilvēkā ieaudzinātu morālās un ētiskās īpašības, ir nepieciešama kā patversme nogurušiem no dzīves banalitātes, nepieciešama pašam vienkāršam tam, kam tika izveidota baznīca ticībai.
…
