Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs bija ievērojams publicists, tautas atmodas laika darbinieks, kā arī izcils latviešu literāts.
Savos rakstos aicinājis cilvēkus izkopt savu kultūru un valodu, kā arī rosināja nacionālās pašapziņas stiprināšanu. Piedalījās pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku organizēšanā. Literatūras devums neliels, pārsvarā pievērsies publicistikai. Toties nenovērtējama ir viņa sabiedriskā rosība. Vadījis vairāku vārdnīcu veidošanu.
Krišjānis Valdemārs dzimis 1825. gada 2. decembrī toreizējā Talsu apriņķa Ārlavas pagasta Veccjunkuros, saimnieka ģimenē. Mācījās Sasmakas (tagad Valdemārpils) un Lubezeres draudzes skolā, 24. gadu vecumā sācis mācīties Jelgavas ģimnāzijā, bet pēc tam Liepājas augstākajā apriņķa skolā, to beidzis 1854. gadā. No 1854. gada līdz 1858. gadam studējis tautsaimniecību Tērbatas universitātē. Bet pirms skolas gadiem Liepājā strādājis par mājskolotāju, par rakstveža palīgu Rundālē, par rakstvedi Ēdolē. Strādādams Ēdolē par rakstveža palīgu Valdemārs nodibināja pirmo inteliģences pulciņu Latvijā, kurā pārsprieda dažādus saimnieciskus un politiskus jautājumus. Vācu muižnieki panāca šī pulciņa slēgšanu. Ēdolē Valdemārs nodibināja pirmo publisko latviešu bibliotēku. Sakārtojis grāmatu "300 stāsti..." un rosinājis tautu uz grāmatu lasīšanu, "prāta cilāšanu", pašapzināšanos.…