Krišjānis Barons

K. Ba­rons pie­der pie tām stip­ra­jām zem­nie­ku pa­audzēm, kas ve­se­lī­gu­mu un kriet­nu­mu ga­rā un mie­sā ie­gu­vu­ši lau­ku dzī­ves dar­bī­ga­jā ri­tu­mā. Mod­ra­jam zē­nam pa­vi­sam ag­ri nā­kas ar prā­tu, ar gri­bu, ar mus­ku­ļu spē­ku pie­rā­dīt sa­vu ga­ta­vī­bu pat­stā­vī­gai gai­tai. Jau mū­ža sā­kot­nē vi­ņam skaid­ri at­klā­jas sen­se­nā dzī­ves li­ku­mī­ba, ka ti­kai pēc vai­ga svied­ros veik­ta dar­ba var pel­nī­ti bau­dīt īs­tu gan­da­rī­ju­mu par padarīto.
Krišjāņa Barona bērnība pagājusi novados, kuri cauri laiku laikiem arvien bijusi dzīva un arī grūtajos svešās varas gadsimtos pastāvējusi Kursas un Zemgales ļaužu zemes spēkā augusī pasaules izjūta. Viņš jau mazotnē iepazinis patiesību, ka tieši dzīves skarbums un smagums kāpina gan gribasspēku, gan uzņēmību, kas tik nepieciešami īsta vīra mūžam. …