Galvenais referāta mērķis ir iepazīties ar Krišjāņa Barona dzīvi.
Ar Krišjāņa Barona vārdu nesaraujami saistīta latviešu tautasdziesmu krāšanas, kārtošanas un pātīšanas vāsture. Viņa mūža darbs – monumentā-lais tautas dzejas izdevums „Latvju dainas” – ir ne tikai mūsu mutvārdu literatūras lielākais un vērtīgākais piemineklis, bet jo nozīmīgs folkloras zinātniskais publicējums pasaules literatūrā vispār.
Krišjānis Barons ir izcilākais latviešu folklorists – tautas dziesmu krājējs, pētītājs un publicētājs, sava laika jaunāko zinātnisko atziņu popularizētājs, “Pēterburgas Avīžu” faktiskais redaktors, sarakstījis dzejoļus un stāstus.
Viens no atmodas pirmajiem un redzamākajiem jaunās latviešu inteliģences darbiniekiem bija Krišjānis Barons. Uz viņa pleciem gulēja tas nopietnais, nepieciešamais darbs, bez kura nekādi centieni nevar sakņoties. Ar šo posmu saistīta arī viņa publicistiskā darbība, dzeja un proza, tajā dziļi tvertas viņa nozīmīgākais ieguldījums latviešu kultūras vēsturē – mūža otrā pusē paveiktais tautas dzejas krāšanas, kārtošanas un publicēšanas darbs – „Latvju Dainas”.
BIOGRĀFIJA
Krišjānis Barons dzimis 1835. gada 31. gada oktobrī Kurzemē, Struteles muižā, kur viņa tēvs – ilggadējs kalps – tolaik iecelts par vagaru. [1. 5.]
No astoņiem savu vecāku bērniem Krišjānis bija pēdējais. Mūsu rakstniekam bija pusotra gada, kad viņš līdz ar vecākiem pārgāja uz Īli, kur tēvs atkal bija par vagaru. Septiņus gadus vecam Krišjānim nomira tēvs. Māte palika ar mazākajiem bērniem vēl kādu gadu Īlē, tad dabūja Cirolē moderes vietu. Desmit gadu vecumā Krišjāni ņēma pie sevis viņa māsa Kristīne, kas bija precējusies ar vagaru Kronberģi. Pēc kāda pusgada audžuvecāki pārgāja tādā pašā vietā uz Dundagas Valpenes mazo muižu, ko Krišjānis tad nu uzlūko par savām mājām, skolas apmeklēdams. [2. 306.] Te laiku pa laikam uzturoties arī vēlākajos gados un pamatīgi iepazīstot apspiesto klaušu zemnieku dzīvi, rodas pirmās ierosmes Krišjāņa Barona antifeodālajiem centieniem.…
