Krišjāņa Barona stāstu pasaulē

Krišjānis Barons dzimis 1835.gada 31.oktobrī Strutelē vagara ģimenē. Mācījās Dundagas pagastskolā, no 1847.gada Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā, tad ar Baltijas ģenerālgubernatora A.Suvorova atbalstu – Jelgavas ģimnāzijā (1852–1855). 1856.gadā Barons iestājās Tērbatas universitātē Igaunijā, kur studēja matemātiku, fiziku un astronomiju un klausījās lekcijas par krievu literatūru. Tur viņš iepazinās ar K.Valdemāru un J.Alunānu, ar kuriem kopā izveidoja nacionāli noskaņotu latviešu studentu pulciņu, kas bija viens no galvenajiem jaunlatviešu kustības aizsākumiem.
1856.gadā Barons sāka publicēties laikrakstā “Mājas viesis” (pirmā publikācijas - raksts Zvaigznes), 1857.gadā viņš publicēja savus pirmos dzejoļus, tai pašā gadā viņš izvirzīja domu par latviešu folkloras krāšanas nepieciešamību, vēl nenojauzdams, ka tas kļūs par viņa mūža darbu. 1860.gadā līdzekļu trūkuma dēļ Barons pārtrauca studijas Tērbatā un atgriezās Dundagā.
1862.gada maijā viņš pēc J.Alunāna aicinājuma ieradās Pēterburgā, kur piedalījās laikraksta “Pēterburgas Avīzes” dibināšanā, no 1863.gada faktiski bija šīs avīzes galvenais redaktors, pats rakstīja gandrīz visus rakstus, parakstīdamies ar dažādiem pseidonīmiem. Bez publicistiskajiem un populārzinātniskajiem rakstiem Barons tur publicēja arī savus stāstus (Vectēva precība, Kas ir noziedzība (abi 1863), Samaitāta tirgus braukšana (1864) un Izmanīgs vīrs (1865)), dzejoļus (Upe un cilvēka dzīve, Divejādas kapenes, Mūsu manta u.c.), aprakstus Dundaga (1862) un Pēterburga (1863) un citus darbus. K.Barona stāstos atspoguļoti muižas dzīves vērojumi, pausts protests pret valdošās morāles normām, dzejoļi pauž progresīvos centienus, cildina varonību un modina latviešu tautas pašapziņu. Satīriskajos darbos izzobota tumsonība un propagandēta izglītības nepieciešamība.

…