-
Krimināltiesības un morāle
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Krimināltiesību un morāles normas izpratne agrākos laikos un mūsdienās, un to savstarpējā mijiedarbība | 3 |
2. | Noziedzīga nodarījuma un soda izpratne saistībā ar morāli | 6 |
2.1. | Noziedzīgs nodarījums morāles skatījumā | 6 |
2.2. | Sods, tā veidi un soda mērķis morāles skatījumā | 7 |
Izmantoto avotu saraksts | 11 |
2.2. Sods, tā veidi un soda mērķis morāles skatījumā
Sodi par likumu, noteikumu nepildīšanu ir piemēroti visos laika posmos, tikai atkarībā no sabiedriskās iekārtas, laikmeta, ētiskajām un tikumiskajām vērtībām ir bijuši dažādi pamatojumi to pielietošanai.
Latvijā pamatsodu veidi noteikti Krimināllikuma 36.pantā, tie ir: nāves sods, brīvības atņemšana, arests, mantas konfiskācija, piespiedu darbs, naudas sods.7
Filzofoiski rodas jautājums, kam par labu ir sods- personai, kas izdarīja noziedzīgu nodarījumu vai tomēr valstij un sabiedrībai. Pēc būtības sodam vajadzētu audzināt personu un atturēt viņu no atkārtotas nozieguma izdarīšanas.
Soda definīca un tā mērķis noteikts Krimināllikuma 35.pantā „Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.” 8
Rakstītais likums nesaraujami saistīts ar piespiedu spēku jeb sodu par nepakļaušanos. Var teikt, ka sods ir pārmācība par izdarīto noziegumu. Savukārt morāls sods (nerakstīts) ir garīga rakstura sods, kas var izpauzties kā sabiedrības negatīvs vērtējums, nosodījums.
Saņemot sodu personai ir jāsaprot netikai to, ka viņa ir izdarījusi ļaunu darbību, bet arī to, ka jāmainās un turpmāk to nav jāatkārto. Tad tomēr rodas jautājums- kāpēc tad personas atkal izdara noziedzīgus nodarījumus vai kāpēc persona redzot, kas notiek ar citu personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pati arī to izdara. Var secināt, vai nu tā ir paša soda vaina, kas `neizaudzināja`, `nepāraudzināja` personu, vai nu tomēr sodamās personas `morāles` vērtības, kas nemainījās soda izciešanas laikā. Var izdarīt pieņēmumu, ka ar soda palīdzību nevienmēr var atrisināt radušos problēmu un pārmainīt cilvēka domāšanu uztverē par labu un ļaunu.
Mūsdienās vairākas pasaules valstis nepiemēro tādu soda veidu kā nāvessods, jo tas pārkāpj cilvēka tiesības uz dzīvību, kaut Latvijā Krimināllikumā ir minēts šis soda veids, bet faktiski netiek piemērots. Tomēr kādreiz tas ir pastāvējis kā soda veids arī valstīs, kurās šobrīd tas ir aizliegts un netika uzskatīts par netaisnīgu, jo kā svarīgākais bija sabiedrība un tad tikai indivīds. No morāles viedokļa nāves sods neatrisina vispār nekādas problēmas, bet gan „atbrīvo” tikai sabiedrību no nevēlamas personas. Šādos gadījumos soda mērķis panākt, lai notiesātais pildītu likumus vispār nav realizējams.
…
- Krimināltiesības un Krimināllikums
- Krimināltiesības un morāle
- Morāle
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Krimināltiesības un Krimināllikums
Referāts augstskolai6
-
Līdzdalības veidi un formas krimināltiesībās
Referāts augstskolai7
-
Tiesības un morāle
Referāts augstskolai11
Novērtēts! -
Tiesības un morāle
Referāts augstskolai9
Novērtēts! -
Nīčes ētika un morāle
Referāts augstskolai5
Novērtēts!