Kriminālsods ir piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā uzliek personai, kas ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Personai, kas pārkāpj likumu ir pienākums stāties tiesas priekšā par izdarīto likumpārkāpumu, tajā skaitā arī par noziedzīga nodarījuma veikšanu. Kriminālsods ir valsts piespiedu līdzeklis, kuru tiesa Krimināllikuma ietvaros valsts vārdā piespriež personai, kas ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Kriminālsods izpaužas nodarījuma negatīvā novērtējumā un personai piederošo tiesību ierobežošanā vai atņemšanā.1
Kriminālsods ir definēts Krimināllikuma Vispārējās daļas 35. pantā (Krimināllikumā paredzētā soda jēdziens). Kriminālsodu var piespriest tikai tiesa, jo citādā veidā nav iespējams nevienu personu atzīt par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā – nevainīguma prezumpcija. Sodu var piespriest tikai Krimināllikuma ietvaros, stingri ievērojot Krimināllikuma norādījumus. Šajā likumā ir arī noteikti sodu veidi un kārtība, kādā tos var piemērot. Kriminālsods ir paredzēts tikai par noziedzīgu nodarījumu un to nevar piespriest par administratīviem, disciplināriem pārkāpumiem, kā arī civilpārkāpumos, ja šie pārkāpumi nav minēti Krimināllikumā, kā kriminālsodāmi pārkāpumi. Tiesa, izvēloties soda mēru par noziedzīgu nodarījumu nevar piespriest vieglāku vai smagāku sodu, nekā ir minēts Krimināllikuma sevišķās daļas panta sankcijā noteiktajās soda robežās. Krimināllikuma 49.pants pieļauj tiesai iespēju piemērot vieglāku nekā attiecīgajā Krimināllikuma pantā paredzēto sodu. Arī atbrīvot no soda vai samazināt to (izņemot amnestiju un apžēlošanu) var tikai tiesa saskaņā ar krimināllikuma norādījumiem. Atšķirībā no citiem soda veidiem, kriminālsods ir sekas noziedzīgam, nevis kādam citam mazāk kaitīgam nodarījumam, kriminālsodu uzliek tikai tiesa valsts vārdā, bet nevis kāda cita institūcija vai amatpersona un tas vainīgajam ir saistīts ar sodāmības rašanos, kam ir zināmas tiesiskas sekas.2
Soda piespiedu raksturs nozīmē arī to, ka notiesātajam tiek noteikti zināmi ierobežojumi un sagādātas zināmas ciešanas – viņam var atņemt brīvību, atņemt tiesības uz noteiktu nodarbošanos, Sods jeb tā saucamās krimināltiesiskās represijas pastāv ne tikai tāpēc, lai sodītu likumpārkāpējus, bet arī lai novērstu jaunus noziedzīgus nodarījumus un sekmētu likumpārkāpēju atgriešanos normālā un godīgā dzīvē sabiedrībā konfiscēt mantu u.c.…
