Sabiedrībā pastāv noteiktas morāles un tiesību normas, cilvēku uzvedības noteikumi, piemēram, aizliegumi veido cilvēka pienākumu atturēties no prettiesiskas darbības vai bezdarbības. No tā izriet, ka sabiedrībā pastāvošo cilvēku uzvedības noteikumu pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums. Saskaņā ar Krimināllikuma 6.panta 1.daļu “ Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.” Tātad par izdarīto noziedzīgo nodarījumu iestājas kriminālatbildība, kas ir valsts piespiešanas veids. Valsts nosaka likumā kriminālatbildības pamatu, raksturu, apjomu, kā arī pamatu atbrīvošanai no tās. Tiesiskas attiecības ir sabiedriskas attiecības. To pamatā ir likums, kas šīs attiecības reglamentē. Izdarot noziedzīgu nodarījumu, persona stājas noteiktās tiesiskās attiecībās ar valsti, kas šīs personas prettiesisku darbību ir atzinusi par nelikumīgu. Tiesiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar noziedzīgu nodarījumu, ir krimināltiesiskas attiecības, savukārt, kuras jau pastāv tad, kad noziedzīgs nodarījums vēl nav atklāts un noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona vēl nav noskaidrota. Šo attiecību subjekti ar attiecīgām tiesībām un pienākumiem ir, no vienas puses, valsts, bet, no otras, - noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona. Valsts likumā ir noteikusi, par kādiem nodarījumiem persona ir saucama pie kriminālatbildības un sodāma. Līdz ar to valsts ir uzņēmusies pienākumu ar attiecīgu savu pilnvaroto iestāžu starpniecību atklāt noziedzīgo nodarījumu, noskaidrot personu, kas to ir izdarījusi, un sodīt to. Noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas pienākums ir par to atbildēt. Tātad atbildība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu rodas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī. Saskaņā ar Latvijas kriminālprocesa kodeksa 3.pantu “Tiesai, prokuroram un izziņas iestādei savas kompetences robežās katru reizi, kad atklātas noziedzīga nodarījuma pazīmes, jāierosina krimināllieta, pielietojot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīgā nodarījuma notikumu un personas, kas vainīgas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un lai tās sodītu. Ziņas par noziedzīgiem nodarījumiem iekļaujamas vienotajā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”
Šajā darbā ir skaidrota kriminālsoda būtība, jēdziens, mērķi, kriminālsodu veidi, kriminālsoda piemērošanas īpatnības.
…
