Mūsdienu civilizētās un tiesiski pamatotās sabiedrības pastāvēšanas viens no galvenajiem pamatiem ir noregulētas tiesiskas attiecības valstī. Šādas attiecības ir iespējams izveidot tikai tad, ja tiesību attīstības un jaunrades procesā iesaistās sabiedrībā dzīvojošie indivīdi. Līdz ar to tiek radīti noteikti uzvedības noteikumi, kuriem ir vispārobligāts raksturs un, ar kuru palīdzību, ir iespējams regulēt sabiedrības uzvedību, pakļaujot to noteiktām normām. Šo normu nepildīšanas gadījumā pret vainīgo personu tiek piemērotas noteikta veida sankcijas, kas, savukārt, izriet no izdarītā tiesību normu pārkāpuma veida un apmēra.
Pie šādām normām ir pieskaitāmi arī Krimināllikumā deklarētie vispārējie sabiedrības uzvedības noteikumi, kuru izpilde ir vispārobligāta visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka Krimināllikumā tiek reglamentēta valsts atbildes rīcība uz kādas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā sankcija, šī attiecīgā likuma normas nepildīšanas gadījumā, tiek piemērots kriminālsods.
Krimināllikumā šīs sankcijas lielums ir definēts sevišķās daļas pantos, kur par attiecīgu noziedzīgu nodarījumu tiek noteikts dažāda veida kriminālsods. Latvijas Republikā kriminālsodu var piespriest tikai tiesa, līdz ar to, no tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža, tiesas lēmumam ir likuma spēks.
Ir jāatceras, ka kriminālsodam, līdzīgi kā citiem soda mēriem, pamatā ir audzinošs raksturs, tomēr tas neizslēdz iespēju personai zaudēt kādu no tiesībām un brīvībām, pamatojoties uz valstī pastāvošajām likumdošanas normām.
Referātā tuvāk tiks apskatīts kriminālsoda jēdziena vispārējais raksturojums un būtība, tā mērķi un funkcijas, kā arī krimināllikuma normu preventīvais spēks.…
