Kriminālprocesuālo tiesību būtība, nozīme, funkcijas

Tā kā nevar pastāvēt absolūta demokrātija, it visās valstīs ir pieņemti likumi, lai kaut kādā veidā regulētu aktivitātes valstīs. Bet jebkuram likumam ir savi pārkāpēji, kā mēdz teikt: “Likumi ir domāti, lai tos apietu”, tāpēc arī bija jārada sistēma, kas šos likuma pārkāpējus sodītu un reizē arī iegrožotu potenciālos likuma pārkāpējus. Tā rezultātā arī radīti krimināllikumi, krimilāprocesa kodeksi, kas visi kopā nosaka nepieciešamo, to veiksmīgai funkcionēšanai.
Kriminālprocesuālā kārtība ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt noziedzīga nodarījuma faktu, noskaidrot noziedzīgā nodarījumā vainīgo personu un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietu ierosināšanas, izmeklēšanas un iztiesāšanas likumību un pamatojamību. Procesuālo kārtību Latvijā nosaka Kriminālprocesa kodekss un citi valstī spēkā esošie likumdošanas akti.
Procesuālās kārtības saturu veido kriminālprocesa kodeksa normās noteikto procesa virzītāju un dalībnieku tiesības un pienākumu kopums. Visas darbības kriminālprocesā notiek šo tiesību un pienākumu ietvaros, nepārkāpjot to robežas, galarezultātā realizējot kriminālprocesa uzdevumus. Lai apmierinātu kriminālprocesa dalībnieku vēlmes, kriminālprocesa kodeksā noteiktas kriminālprocesa dalībnieku tiesības, tādējādi garantējot to vienlīdzību likuma priekšā. …