Ievads.
Latvijas Republikas sabiedrībā ir nostabilizējies tads stereotips par krimināltiesībām, ka tas vienīgi ir saistīts ar noziedznieku pastrādātiem noziegumiem un par nepieciešamību tos sodīt. Tomēr nevar aizmirst, ka pie šī cēla mērķa sasniegšanas strādā daudz cilvēku, veidojot tādējādi dažādas valsts institūcijas, kuras vadās un strādā pēc attiecīgiem valsts likumiem, piemēram, Krimināllikums, Kriminālprocess u.c. Krimināltiesiskās normas ne tikai nosaka kriminālsodāmu nodarījumu loku un precīzi definē kriminālatbildības nosacījumus, bet ietver arī noteikumus striktai noziedzīgu nodarījumu norobežošanai no tādas uzvedības, kura ārēji gan atgādina noziedzīgus nodarījumus, bet pēc savas dabas tomēr principiāli atšķiras no tiem.
Lai sāktu runāt par aizturēšanu, radot personai kaitējumu, kā rezultātā tiek izslēgta kriminālatbildība, jāizprot pats jēdziens „aizturēšana” kā arī jāpievērš uzmanība arī pārējiem kriminālatbildības izslēdzošiem apstākļiem, kas minēti Latvijas Republikas Krimināllikumā.
Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas krimināllikumā šāds kriminālatbildības izslēdzošs apstāklis tika nostiprināts salīdzinoši nesen, tikai 1999.gadā. Tādēļ šis institūts ir vēl salīdzinoši jauns, un tajā varētu būt vairākas nesakritības. Darbā pievērsta uzmanība personām, kurām savā ikdienā visbiežāk nākas saskarties ar personu aizturēšanu- policijas darbiniekiem, viņu tiesiskām darbībām, viņu tiesībam, veicot savus dienesta pienākumus. Savā ziņā mana darba mērķis in noskaidrošana vai šādas tiesiskas normas iekļaušana Krimināllikumā ir pareiz rīcība; šai nolūkā ir jāpēta aizturēšanas, radot kaitējumu, atšķirības no citiem apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, jāaizprot kaitējuma nodarīšanas aizturēšanas laikā tiesīguma nosacījumi un pamatojums situācijai, kad par aizturēšanas laikā personai nodarītu kaitējumu tomēr iestājas kriminālatbildība.
Jāņem vērā arī tas, ka mūsu valsts ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurai valsts likumā ir nostiprināts un reglamentēts attiecīgs apstāklis- aizturēšana, radot personai kaitējumu, kā patstāvīgs apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību. Šis apstāklis ir vairāk raksturīgs bijušām PSRS valstīm. Var būt tomēr šai gadījumā Latvijas valstij tomēr vajadzēja tiekties pie Eiropas valstīm, kurām nav nodalīts un attaisnojams noziegums ar šādām darbībām. Vai arī tādā veidā tika radīts savdabīgi instrumenti jurisdikcijas interešu aizstāvēšanai un nodrošināšanai, pilnvarojot šādās darbībās iesaistīties visus iedzīvotājus, ir gājušas pa priekšu citu valstu tiesiskās apziņas attīstībā?
Savā darbā gribētu aplūkot šī apstākļa arī vēsturisko pusi, kā tas attīstījies, un kā attīstās mūsdienu sabiedrībā.
Ceru, ka nobeidzot šo darbu atradīšu atbildes uz mani interesējošiem jautājumiem, un atklāšu priekš sevis pamatu, kamdēl šī norma tika iekļauta Latvijas Republikas likumdošanā, jo pašlaik uzskatu, ka mūsu sabiedrība, nav gatava pieņemt un integrēt to dzīvē.
Rakstot darbu, izmantoju gan latviešu man pieejamo literatūru, gan blakus kaimiņvalstu plašo literatūru, kā arī interneta resursus, mēģināju arī analizēt tiesu prakses, kā arī valsts amatpersonu disciplinārās lietas, kurās nostiprinātas svarīgas atziņas par nosacījumiem, kad aizturēšanas laikā personai nodarītais kaitējums netiek atzīts par noziedzīgu nodarījumu, un, kādiem nosacījumiem pastāvot, par kaitējumu aizturamajai personai iestājas kriminālatbildība. Ceru, ka iegūtā informācija, ar ko iepazīšos veidojot šo darbu, būs noderīga arī manā turpmākajā juridiskajā praksē, un pielietojama ik dienā.
Aizturēšana radot personai kaitējumu.
Latvijas Republikas „Krimināllikuma” 28. pantā tiek nosaukti kriminālatbildības izslēdzošie apstākļi, starp kuriem, ir arī minēts apstāklis, kā „aizturēšana, radot personai kaitējumu”. Neskatoties uz to,ka attiecīgos apstākļos izdarītās darbības atbilst Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, tomēr pie šiem apstākļiem, personas var tikt atbrīvotas un tiek atbrīvotas no kriminālatbildības. Lai izprastu aizturēšanas, radot kaitējumu, būtību un atšķirību no pārējiem apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, svarīgi noskaidrot, kas ir tas pamats, kuram pastāvot, tiek izslēgta personas kriminālatbildība, un līdz ar to nepieciešams noskaidrot, kas ir kriminālatbildība. Kriminālatbildība- noziedzīga nodarījuma izdarīšanas juridiskās sekas, tās robežas reglamentē Krimināllikums, bet kriminālatbildību nosaka tiesa saskaņā ar materiālās un procesuālās likumdošanas normām, un kriminālatbildības noteikšanai seko Krimināllikumā noteiktā soda piemērošana; konkrēti- kriminālatbildība ir vainīgās personas tiesisks pienākums atbildēt valstij par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
…
