Šobrīd Latvijā spēkā ir 1961.gada 1.aprīļa Latvijas PSR Kriminālprocesa kodekss ar neskaitāmiem grozījumiem, kas pēc neatkarības atgūšanas pārdēvēts par Latvijas KPK, kurā sistemātiski sakārtotas kriminālprocesa tiesību normas, “ kuras reglamentē kriminālprocesuālo darbību saistībā ar tiesvedību krimināllietās un attiecības, kas rodas saistībā ar šīm norisēm.”1
Pēdējos desmit gados KPK izdarīti būtiski grozījumi, kas radikāli mainījuši visu procesa struktūru un pamatprincipus. Grozījumu nepieciešamību un neatliekamību diktēja dzīve, galvenokārt sakarā ar valsts neatkarības atgūšanu, kā arī saistībā ar tādu likumu pieņemšanu, kā:
likums “ Par tiesu varu ” ( 15.12.92.);
likums “ Par policiju ” ( 04.06.91.);
prokuratūras likums ( spēkā no 01.07.94.);
likums “ Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi ” ( 10.12.91.)- Satversmes 8. nodaļa ( 1998.g.).
Līdztekus šiem likumiem, plaši grozījumi izdarīti nolūkā panākt KPK atbilstību starptautiskām tiesību normām, piemēram, ANO 1948.gada 10.decembra “ Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai ”, 1966.gada “ Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ”, “ Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām” ( Latvijai juridiski saistošs no 14.07.92.g.) kas nosaka virkni obligātu prasību, kādām jāatbilst demokrātiskas valsts kriminālajai tiesvedībai.
Eiropas Padomes dalībvalstīm izveidots stingrs kontroles mehānisms par Cilvēktiesību konvencijas prasību izpildi. Lai tās varētu nodrošināt, vispirms jau pašam kriminālprocesa likumam ir jānosaka kārtība, kas nav pretrunā ar
Strasbūras tiesas praksi Cilvēktiesību konvencijas interpretācijā. Turklāt, apzinoties organizētās un starptautiskās noziedzības attīstības tendences, ______________________
1 Meikališa Ā. Kriminālprocesuālo terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, 1998,135.lpp.
jāievēro arī Strasbūras tiesas spriedumos uzsvērtais adekvātuma princips, tas ir, cilvēktiesību ierobežojumam jābūt proporcionālam ar cēloni un obligāti jāatbilst demokrātiskas sabiedrības interesēm.…