Kopsavilkums
1. Izpētot Baltijas valstu likumus, autore secināja, ka, lai gan noziedzīgais nodarījum ir saprotams gandrīz vienādi, respektīvi, dispozīcijas ir līdzīgas, tomēr ir atrodamas atšķirības pantu formulējumos un, protams, soda mēros un veidos.
2. Analizējot pantu sodus, tad var secināt, ka Latvijas likumdevējs ir noteicis tiesai lielu rīcības brīvību, dodos plašākas iespējas tiesai piemērot pareizāko sodīšanas veidu, nekā tas ir noteikts Lietuvā, kurā ir tikai viens soda veids - brīvības atņemšana, kas, autores ieskatos, nav pareizi.
3. Latvijas tiesu prakses piemēri liecina par tiesas vienveidīgu izvēli soda piemērošanā, kas liek aizdomāties par to vai bija nepieciešams paaugstināt brīvības atņemšanas maksimālo robežu, ja, balstoties uz pieejamo informāciju, brīvības atņemšanu tik pat kā nepiemēro.
4. Statistiskie rādītāji, autores ieskatos, ir apmierinoši, vērtējot noziedzīgo nodarījumu kopskaitu gada laikā un īpašā kontrabandas veida, kā to mēdz dēvēt krimināltiesību profesori, reģistrētie noziedzīgie nodarījumi.
5. Autore saskārās ar problēmu saistībā ar tiesu prakses aprobežoto pieeju. Pieejamie piemēri bija par narkotisko vielu pārvadāšanu pāri robežai, taču attiecībā, piemēram, uz šaujamieročiem un sprāgstvielām tiesu prakses piemēru nav. Vairumā ir pieejama informācija ziņu portālos, tomēr šī infomācija arī ir balstīta tikai uz narkotiku kontrabandu.
…