Kriminālistiskā habitoloģija

Nozieguma atklāšanas un izmeklēšanas procesā samēra bieži noskaidro cilvēkā personību, izmantojot ziņas par viņas ārējo izskatu. Personas identifikācija ir iespējama ne tikai ar pirkstu pēdu, matu, asiņu, siekalu, aromātvielu, pēdu, zobu apavu, bet arī pēc cilvēku pazīmēm. Katram policijas darbiniekiem ir jāprot praktiski iegūt šo informāciju, pareizi fiksēt un efektīvi pielietot kriminālistikas izstrādātos līdzekļus, paņēmienus un metodes, lai ziņas par meklējamas vai noskaidrojamās personas ārienes pazīmēm izmantotu kriminālmeklešana un pirmstiesas izmeklēšanā. Vispārzināmie un plaši lietotie personu identifikācijas veidi – personas DNS, pirkstu nospiedumu, ārējo pazīmju jeb habitoloģiskās (piemēram, portreta), balss jeb fonoskopiskās, smaržas jeb odoroloģiskās ekspertīzes – ir leģitīmi un pasaulē atzīti identifikācijas veid Personu identifikāciju pēc ārējām individuālajām pazīmēm pēta kriminālistikas habitoloģijas nozare. No latīņu valodas vārds “habitus” nozīmē izskats, veidols un “logia” mācība, burtiski tulkojot tas tulkojumā sanāk – mācība par izskatu. Habitoloģija ir kriminālistikas nozare, kas pēta likumsakarības, pēc kuram veidojas informācija par cilvēka ārienes pazīmēm, un uz to izzināšanas pamata izstrādā šo pazīmju klasifikāciju, kā arī līdzekļu, paņēmienu un metožu sistēmu to fiksācijai un izmantošanai nozieguma atklāšanā, izmeklēšana un meklējamo personu atrašanā.