Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:580775
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.02.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi – patstāvīgs krimināltiesiskais institūts    4
1.1.  Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi un noziedzīgs nodarījums    5
1.2.  Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļu pazīmes un loģiskā struktūra    8
2.  Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļu institūta vēsturiskā attīstība    9
3.  Nepieciešamā aizstāvēšanās    12
4.  Šķietamā aizstāvēšanās    14
5.  Aizturēšana, radot personai kaitējumu    15
6.  Galējā nepieciešamība    17
7.  Attaisnojams profesionālais risks    18
8.  Noziedzīgas pavēles un noziedzīga rīkojuma izpildīšana    19
9.  Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi ārzemju likumdošanā    19
  Nobeigums    21
  Izmantotās literatūras un normatīvo aktu saraksts    22
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas krimināltiesību attīstība XX gs. bija sarežģīta. Krimināltiesības sekmīgi attīstījās laikā starp diviem pasaules kariem, turpmākie piecdesmit gadi valdīja padomju krimināltiesības. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākās jauns darba posms krimināltiesībās. 1990.gada beigās tika nolemts izstrādāt jaunu Latvijas Krimināllikumu.
“Krimināllikuma projekta koncepcija paredzēja divus virzienus kriminālās likumdošanas turpmākajā attīstībā: 1) izstrādāt jaunu valsts krimināllikuma projektu, paredzot šim darbam, kā arī projekta apspriešanai un izvērtēšanai ilgāku laiku periodu; 2) izdarīt grozījumus spēkā esošajā kriminālkodeksā, tos iestrādājot arī jaunā krimināllikuma projektā”.1
Līdz Krimināllikuma pieņemšanai Latvijā darbojās 1961.gada Latvijas PSR Kriminālkodekss, kuru 1992.gadā pārdēvēja par Latvijas Kriminālkodeksu. Jaunu normu izstrādāšana bija saistīta ar to depolitizāciju, humanizāciju un dekriminalizāciju. Jaunā likuma normas bija jāsaskaņo ar Eiropas krimināltiesību zinātnes atziņām un tajā paša laikā likumam bija jābūt tādam, kuru varētu piemērot Latvijas juristi, kas ieguva teorētiskas zināšanas padomju augstskolās. Kriminālkodeksā bija paredzēts plaši izmantot gan pozitīvi starptautisko pieredzi, gan Latvijas 1933.g.Sodu likuma normas.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties