Nobeigums
Dzīvnieki tiek uzskatīti par cilvēka labākajiem draugiem, taču katru gadu tiek konstatēti vairāki gadījumi, kad cilvēki izdara noziedzīgu nodarījumu cietsirdīgi izturoties pret dzīvniekiem. Autore ir secinājusi, ka visbiežāk par noziedzīgu nodarījumu upuriem kļūst kaķi, suņi, zirgi, govis un dažādi putni, visbiežāk tie ir baloži un gulbji. Ar nožēlu jāatzīst, ka tie ir dzīvnieki, ko cilvēks ir pieradinājis vai arī tie, kas pret cilvēku izturas bez agresijas.
Statistikas dati liecina, ka pēdējos gados situācija par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem neuzlabojas, gluži pretēji, šo noziedzīgo nodarījumu skaitam ir tendence palielināties. Šāda situācija ir neviennozīmīga un ir grūti secināt vai iedzīvotāji paši kļuvuši aktīvāki un vairāk ziņo par cietsirdību pret dzīvniekiem, nekā tas bijis pirms dažiem gadiem, vai arī tiešām cilvēku attieksme pret dzīvniekiem ir kļuvusi nežēlīgāka.
Nepieciešams panākt, lai sabiedrība neieņem vienaldzīgu pozīciju un nepieņem, ka cilvēkam atļauts viss, arī cietsirdība pret dzīvniekiem, un ka par šādu rīcību nekas nebūs. Jo lielāka sabiedrības daļa kļūs humānāka un izglītotāka un sapratīs, ka arī dzīvniekiem ir savas tiesības un pienākumi tāpat kā cilvēkam pret viņiem, jo mazāk būs jārunā par šo problēmu. Jāmaina sabiedrības viedoklis par dzīvniekiem, to tiesībām un aizsardzību, lai sastopoties ar cietsirdīgas izturēšanas gadījumiem pret dzīvniekiem apkārtējie cilvēki nepaliktu vienaldzīgi un ziņotu par vardarbībā cietušo dzīvnieku saimnieku noziedzīgo nodarījumu. Autore uzskata, ka stingrāk būtu jāvēršas pret televīzijas kanāliem, kas savos raidījumos popularizē cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Daļā gadījumu, kad notikusi cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem vainojami paši dzīvnieku saimnieki, kaut arī paši nav nodarījuši dzīvniekam fiziskas ciešanas, visbiežāk tas notiek Dzīvnieku aizsardzības likuma neievērošanas gadījumā, kad netiek nodrošināts, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Kā noziedzīgus nodarījumus veicinošs faktors ir alkohola lietošana gan pieaugušo, gan pusaudžu vidū, kas kļūst arvien izplatītāka. Pie šī veicinošiem faktoriem varētu pieskaitīt arī augšanu nelabvēlīgā vai nepilnīgā ģimenē, kā arī nelietderīgu brīvā laika pavadīšanu.
Ir jācīnās pret cilvēku cietsirdību, kuri savus dzīvniekus sit, nebaro un pamet. Lielāka uzmanība šiem jautājumiem būtu jāpievērš arī policijas darbiniekiem. Klaiņojošie dzīvnieki bieži vien tiek sisti un nežēlīgi nogalināti, bet viņi jau tikai cenšas izdzīvot, taču neviens jau tā īsti neaizdomājas, ka klaiņojošie dzīvnieki ir tikai sekas, ka pēc likuma būtu jāvēršas pret šo dzīvnieku īpašniekiem un jāsoda viņi nevis dzīvnieki;
Lai uzlabotu esošu situāciju un tiktu novērsti pēc iespējas vairāk cietsirdīgas izturēšanās gadījumi pret dzīvniekiem un vainīgās personas saņemtu sodu par savu noziedzīgo nodarījumu, autore piedāvā sekojošus priekšlikumus:
• Ieviest mājas (istabas) dzīvnieku stingru identifikācijas un reģistrācijas sistēmu – mikročipu veidā vai ar dzīvnieku tetovēšanu. Mikročipā norādot dzīvnieka īpašnieka vārdu, uzvārdu un adresi. Tas palīdzētu cīnīties ar cietsirdības gadījumu izskatīšanu pret suņiem un kaķiem, tāpat tas atrisinātu arī klaiņojošu dzīvnieku problēmu, jo varētu pateikt, kurš dzīvnieku pametis;
• Cilvēkam, kurš jau reiz ir sodīts par šo noziedzīgo nodarījumu to nepieļautu vēlreiz, būtu nodrošināt psihologa palīdzību, kurš palīdzētu noskaidrot iemeslu, kāpēc cilvēks tā rīkojas un izstrādātu ieteikumus katram individuāli kā to novērst;
• Iestrādāt Krimināllikumā jaunu pantu vai kā Krimināllikuma 230. panta daļu, par to, ka kriminālatbildība iestājas arī tad, ja notikusi cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, kuras rezultātā dzīvnieks nav nogalināts vai sakropļots un paredzēt attiecīgi sodu, jo patlaban par šādu darbību veikšanu, ja dzīvnieks izdzīvo daudziem netiek pierādīta cietsirdība un šo darbību veicēji paliek nesodīti.
…
