Kriminālās invāzijas pašreizējās tendences

Ja mēs varētu dzīvot pasaulē, kura būtu apbrīnojami vienkārša un tajā nebūtu nekādu neskaidrību, viss būtu acīmredzams.... Šajā konstruētajā realitātē būtu noteikts daudzums „neliešu”, „ļaundaru”, „neģēļu”, „noziedzīgi noskaņotu subjektu” – noziedznieku, kuri apdraud labos un nevainīgos – pārējo sabiedrības daļu. Tomēr labajiem nebūtu pamata uztraukumam, jo šajā realitātes šovā pastāvētu arī policija, kura nepagurusi aizstāvētu visus „mūs” (labos, savējos) no „viņiem” (ļaunajiem, svešajiem). Un tad, kad pēdējais ļaundaris būtu notverts un izolēts, mums vairs nebūtu nekādu problēmu. Kā ziepju operā. Vai kā operatīvā darbinieka G.Žiglova slavenajā runā no filmas „Tikšanās vietu mainīt nedrīkst”. Vai kā TV raidījumā „Kriminālā informācija”.
Diemžēl dzīvē viss ir savādāk. Un tas šodien nevienam nav jāpierāda. Noziedznieki nav atnācēji no citas planētas, kuriem ļaunums ir viņu daba, tas ir iedzimts un tur nekā nevar mainīt. Kaut gan zināmā sabiedrības daļā pastāv arī šāds viedoklis. Faktiski līdzīgās domās ir arī kristietības reliģija, runājot par cilvēka „iedzimto grēku”. Tomēr tā ir noteikusi savus baušļus, tabu - īsāko, kodolīgāko un svarīgāko kodeksu, kuru ievērojot, cilvēks varētu izvairīties no šī iedzimtā grēcīguma realizācijas. Protams, daudzas lietas ir atkarīgas no sabiedrības, sociālās vides, kurā mēs atrodamies. Faktiski uzturēt sabiedrisko kārtību, rūpēties par noziedzības līmeņa minimizāciju ir viens no galvenajiem valsts kā sociālas formācijas uzdevumiem.…