Lai arī jau aizsākusies otrā desmitgade kopš beigusi pastāvēt bipolāra starptautiskā sistēma, joprojām valstu savstarpējās attiecībās valda aizgājušā gadsimta vēsmas, kas, ikreiz, pārrunājot jaunās pasaules nākotni un attīstības perspektīvas, liek apsvērt pagātnes atstātās liecības. Padomju Savienības sabrukums aktualizēja nācijvalsts un suverenitātes jēdziena nozīmi starptautiskajā politikā, tādējādi no jauna pievēršot uzmanību jautājumiem par nācijas tiesībām uz pašpārvaldi.
Starptautiskās politikas teorija piedāvā vairākus valsts veidošanās modeļus, ko nosaka dažādas attiecības starp valsti un nāciju, tādējādi pierādot dažādos apstākļus, kas ietekmē valsts idejas un mērķu definēšanu. (Buzan:1991, 69-82 ). Valsts realizētā politika savdabīgā veidā liecina par tās iedzīvotāju nacionālo sastāvu un pretenzijām, ko ietekmē noteiktas nacionālās intereses. Tādējādi nācija un nacionālā identitāte ir būtiski elementi, kas ietekmē ne tikai valsts iekšpolitiskos apstākļus, bet arī nosaka valsts ārpolitiskos mērķus.
Apsverot nācijas un valsts attiecību lielo nozīmi starptautiskās politikas veidošanā, it sevišķi post-sociālisma valstīs, man īpaši interesanti šķita pievērsties Krievijas ārpolitikas tendencēm pēdējo desmit gadu laikā, turklāt par galveno mērķi izvirzot apskatīt krievvalodīgo minoritātes jautājuma nozīmi Krievijas ārpolitikā, kas attiecīgi ļautu secināt par Krievijas nacionālās identitātēs veidošanās atstāto ietekmi bijušajās padomju bloka valstīs, jo īpaši atspoguļojot Latvijas un Krievijas attiecību specifiku.
Sabrūkot Padomju Savienībai, bijušajās padomju republikās ārpus Krievijas teritorijas dzīvoja gandrīz 25 miljoni krievvalodīgo, no kuriem lielākā daļa neatkarīgi no savas dzīvesvietas arī jaunajos politiskajos apstākļos uzsvēra ciešu radniecību kā ar krievu tautu, tā arī ar jauno Krievijas valsti. Šīs grupas intereses nenoliedzami nonāca pretrunā ar vietējās nācijas interesēm, kas, atjaunojot savas nacionālās valsts politisko ietvaru, galvenokārt vēlējās realizēt ne tikai savas tautas pašnoteikšanās tiesības, bet arī noteiktu kulturālo īpatnību saglabāšanu.
Vēlme saglabāt nacionālo identitāti un pārņemt varas grožus savās rokās, veicināja krievvalodīgo minoritātes tiesību ierobežošanu arī Latvijā, līdz ar to radot domstarpības un dažāda līmeņa saspīlējumu ne tikai Latvijas sabiedrībā, bet arī Latvijas un Krievijas attiecībās.…
