Apzinoties to, ka agrā vēsturē starp Latviju un Krieviju savstarpējās attiecības, īpaši minoritāšu jautājumā, ir bijušas vairāk vai mazāk saspīlētas, rodas interese par to kāda ir situācija pašreiz. Ņemot vērā svarīgo robežlīgumu parakstīšanu, liekas attiecības arvien uzlabojās. Taču vasaras beigās Eiropu satricināja ziņas par Krievijas iebrukumu Gruzijā. Arī Latvijai bija jāizsaka savs viedoklis par situāciju Gruzijā. Latvijas ministru prezidents I. Godmanis kopa ar citu Baltijas valstu un Polijas līderiem ir devies uz Gruziju, lai atbalstītu Gruzijas tautu. Šeit jau parādījās bažas par to, vai tas attiecības starp Latviju un Krieviju, kuras ir bijušas turpināsies vai tomēr mūs atkal gaida smaga attiecību krīze. Nenoliedzami, Latvijas nostāja spēcīgi ietekmēs Latvijas – Krievijas turpmākās attiecības.
Lieki teikt, ka attiecības ar Krieviju diez vai uzlabosies. Galu galā arī Latvijas Saeima ir izteikusi Krievijai asu nosodījumu par tās rīcību Gruzijā. Tādēļ jādomā, ka pēc robežlīguma parakstīšanas atsāktais Latvijas un Krievijas dialogs, kas jau tā nekad nav noritējis viegli, visdrīzāk atkal nonāks strupceļā.
Apskatot iespējamo minoritāšu jautājuma attīstību, ir svarīgi apzināties, kā mainīsies Krievijas ārpolitika.Uzstājoties Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien atklāja, ka Gruzijas konflikts parādījis Krievijas jauno pieeju ārlietām un solīja, ka Kremlis arī turpmāk "stingri, bet bez konfrontācijas"1 attīstīs savu ārpolitiku. …