Darbā analizēts – Krievu ienākšana Latvijas teritorijā. Krievu tautības cilvēku skaita izmaiņas Latvijā. Mazākumtautību izglītība Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Latviešu un krievu savstarpējās attiecības Latvijā. Krievu valoda Latvijā.
Darba mērķis:
Izprast latviešu un krievu attiecības un attieksmi pret krievu valodas lietošanu Latvijā.
Darba uzdevumi:
1.Noskaidrot, kad un kādā veidā Latvijā ienākuši krievu tautības cilvēki.
2.Noskaidrot nacionālā sastāva izmaiņas Latvijā.
3.Raksturot izmaiņas mazākumtautību skolās pēc izglītības reformas ieviešanas.
4.Pētīt viedokļus par latviešu un krievu savstarpējām attiecībām Latvijā.
5.Uzzināt viedokli par krievu tautības cilvēkiem Latvijā no skolas biedriem, skolotājiem un skolas darbiniekiem.
Pētījumā secināts, ka krievu tautības cilvēki mūsdienās Latvijā sastāda apmēram 30% no visiem iedzīvotājiem. Krievu tautības cilvēki Latvijā ieradušies laulības dēļ, ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, labāku dzīves apstākļu un darba meklējumos. Šī tauta lielākoties dzīvo pie Krievijas un Baltkrievijas robežām un lielajās pilsētās. Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā katrs otrais iedzīvotājs pēc tautības ir krievs. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jau ir samierinājušies ar krievu valodu kā otro sarunvalodu Latvijā, bet ar katru gadu šis cilvēku skaits samazinās.
Atslēgas vārdi: krievu tautības cilvēki, Latvija, sociālais stāvoklis.
Latvijā ir izteikti daudznacionāla sabiedrība. Latvieši dzīvo un strādā kopā ar daudzām mazākumtautībām, no kurām dažas Latvijā ir dzīvojušas jau gadsimtiem ilgi. Šīs kopienas ir izveidojušas savas kultūras identitāti, kuru Latvijas valsts palīdz saglabāt. Pastāvīga dažādo etnisko kopienu integrācija ir būtisks priekšnoteikums valsts turpmākajai stabilitātei un labklājībai.
Latvijas teritorijā jau mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē līvu pamatnācijas apdzīvotajās zemēs krievu senči ieradās praktiski vienlaicīgi ar latviešu senčiem, kaut arī mazākā skaitā. (23.) 9.-12. gs., ap to pašu laiku krievi ieceļoja arī latgaļu zemēs. Krievi kā apzīmējums latviešu valodā izveidojās no latgaļu austrumu kaimiņu kriviču nosaukuma, kas hronikās sastopams no 9. gs. (10.)
Kad Krievzemē tika pieņemta pareizticība (ap 11. gs.), krievu mācītāji Latvijas teritorijā veica misionāru darbību, kļūstot par kristīgās ticības un kristīgās kultūras nesējiem. (23.)
Rīgā 16. gs. bija īpaša krievu sēta, bet Jēkabpilī tika izveidota sloboda1. (4;101)
16. gadsimta beigās Krievija tiecās pēc jaunu zemju pievienošanas. Latvija likās piemērota, jo ar Baltijas jūras ceļu tā bija „logs uz Eiropu”. 1577. gadā Vidzemē notika krievu armijas iebrukums, kura laikā ienaidnieka vienpadsmit tūkstoši vīru siroja visā Vidzemē laupot, dedzinot un postot. (5;171).…
