1. Kas ir tauta, kā tā veidojās.
Nācija – vēsturiski izveidojusies, savstarpēja sabiedriskā darba dalīšana vienkopus saistīta, sevis atražošanā pašpietiekama cilvēku kopība. Nācijai raksturīga kopīgā teritorijā vienotas tautsaimniecības, kopīga saziņas valoda, kopīgs dzīvesveids, kopīga pamatvērtību sistēma, kas izpaužas kopīgā kultūrā. Nācijas rašanās saistīta ar sabiedriskās ražošanas pāreju no naturālās saimniecības, kura pamatos bija noslēgta nelielās kopienās, uz preču ražošanu, kurai nepieciešams plašāks ekonomisku sakaru lauks – t.s. nacionālais tirgus, kas arī kļuva par nācijas galveno vienotāju.
Latīņu termins „nation” sākotnēji apzīmēja to pašu ko grieķu termins „etnoss” un krievu termins „народ”. Un tieši kā termins etnoss, tauta nācijas jēdziens tika skatīts lielāko pasaules vēstures laiku. Bet pamazām termins „nācija” tika pakļauts sava veida evolūcijai Rietumeiropas kultūrā.
Vēl agros viduslaikos termins nācija ieguva „radu būšanas” nozīmi. Viduslaiku beigās terminu „nācija” sāka lietot cilvēku kopu, kas ir pakļauti vienai valstij. Jāatzīmē, ka „nācija” kā cilvēku kopums, nemaz nav tas pats, kas „etnoss”. Ar laiku termins „nācija” ieguva „pilsoņu kopuma” nozīmi.
Tauta – tā ir vēsturiska organiska vienība. Kā jebkuram organisms, arī tautai ir dvēseli, nacionālā mentalitāte un raksturs, kas daudzējādā ziņā nosaka tās vēsturiskās formas. Sadalītā krievu tauta pēc visiem dabas un dvēseles likumiem cenšas atjaunot savu „organisko” vienotību. Par to liecina ne tikai sagrautā ekonomika un armija, ne tikai izjauktās ģimenes, un ne tikai neatrisināmo problēmu lavīna, bet pirmām kārtām nācijas dvēsele. Var eksistēt arī tauta, kas nav pilnvērtīgs vēsturisks „organisms”, bet tad jau to var uzskatīt kā „kroplību”.
…