Secinājumi
Krievu nacionālā virtuve ir veidojusies un attīstījusies atbilstoši valsts ģeogrāfiskajam stāvoklim, klimata iezīmēm, iedzīvotāju saimnieciskās darbības attīstībai un politisko un sociālo apstākļu ietekmē. Krievu tautas svētku svinēšanas tradīcijas veidojušās gan atbilstoši saulgriežu svētkiem, gan arī reliģijas ietekmē. Tradicionālie svētku ēdieni ir dažādi, atbilstoši gadalaikam, saimnieciskajai darbībai un svētku dziļākajai jēgai. Līdzīgi ir veidojusies arī latviešu nacionālā virtuve.
Katras tautas sadzīve, kā arī tautas nacionālā virtuve, ir atkarīga no daudziem faktoriem – vēsturiskiem, sociāliem u.c. Tautas sadzīvi ietekmē arī kultūras apmaiņas ar citām tautām, svešas tautas tradīcijas mehānisms nepārņem un tās uzreiz nepāriet citu tautu kultūrā, bet gan šīs kultūras tradīcijas atgūst no citām tautām. Tās tiek pārveidotas vai savienotas ar savu tautu tradīcijām. Gan krievu tautas, gan latviešu tautas nacionālajā virtuvē ir jūtama citu tautu ietekme.
Latviešu un krievu nacionālajām virtuvēm ir gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes. Latvijā krievu nacionālie ēdieni tiek gatavoti ikdienā, ieņem patstāvīgu vietu Latvijas iedzīvotāju ēdienkartēs, tādējādi, papildinot un bagātinot latviešu nacionālo virtuvi.
Ir apstiprinājusies izvirzītā hipotēze: krievu nacionālās virtuves ietekmi uz ēšanas kultūru Latvijā nosaka abu tautu nacionālo ēdienu līdzības.
…