Krievijas Ziemeļrietumu reģiona vispārīgs raksturojums

Reģions atrodas Krievijas ziemeļrietumu daļā. Tajā ietilpst vairākas republikas un apgabali - Karēlijas republika, Komi republika, Ņencu autonomais apgabals, Arhangeļskas apgabals, Vologdas apgabals, Murmanskas apgabals, Kirovas apgabals, Pleskavas apgabals, Novgorodas apgabals, Ļeņingradas apgabals, Sanktpēterburga, Kaļiņingrada [5].

Ziemeļrietumu robeža skar Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju, Baltkrieviju un Poliju.
Ziemeļos reģionu apskalo Barenca jūra, atsevišķus apgabalus (Arhangeļsku, Karēliju un Murmansku) apskalo Baltā jūra un Ņencu autonomo apgabalu skar Karas jūra. Savukārt dienvidrietumos reģionu apskalo Baltijas jūra, bet Ļeņingradas apgabalu un Sanktpēterburgu skar Somu līcis. Reģiona austrumu daļa robežojas ar Urālu kalniem [12].
Lielākie ezeri reģionā ir Lādogas, Oņegas, Belojes un Ilmeņa ezers. Lielākās upes Ziemeļu Dvina un Pečora.

Reģiona kopējā platība ir aptuveni 1.8 miljoni km2 jeb 10.5% no Krievijas teritorijas platības. Pēc teritorijas platības lielākie ir Arhangeļskas apgabals, kura platība kopā ar Ņencu autonomo apgabalu aizņem 587,1 tk.km2, pēc tam seko Komi republika (415,9 tk.km2) un Karēlijas (172,4 tk.km2) republika. Pēc teritorijas aizņemtās platības vismazākais reģions ir Kaļiņingradas apgabals (15,1 tk.km2) [2]

Ziemeļrietumu reģiona aptuvenais iedzīvotāju skaits ir 17 miljoni, kas ir 11 % no kopējā Krievijas iedzīvotāju skaita. Aptuveni 4,7 miljoni reģiona iedzīvotāju dzīvo Sanktpēterburgā.
Aptuveni 70 % no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās. Pēc etniskā sastāva 90 % no iedzīvotājiem ir krievi. Pārējos 10 % veido citu tautību pārstāvji un etniskās grupas – ukraiņi, somi, baltkrievi, igauņi, tatāri, sāmi, komi, karēlieši, arī latvieši …