Kādi tad parasti ir cēloņi reformām kādēļ rodas situācija, kad rodas nepieciešamība pēc reformām. Parasti mēdz būt divi cēloņi: pirmkārt, kaut kas ir novecojis un tas ir jāmaina, otrkārt, šis kaut kas traucē īstenot situācijas noteicēja (tā, kas spējīgs izraisīt reformu) mērķus, ieceres. Runājot par tiesību reformu Krievijā XIX gs. otrajā pusē, ir atbilstoši abi šie cēloņi. Atbildot uz jautājumu, kas bija novecojis var konstatēt, ka novecojusi bija visa tiesību sistēma Krievijā un, kā atzīmē vienā no saviem darbiem par tiesu reformu Krievijā 1864. gadā M.G. Korotkihs, tad: tiesību sistēmu Krievijā caurauda tādi negatīvi faktori kā: formāla pieeja pierādījumiem, pušu nevienlīdzība, tiesas atkarība no administratīvās varas orgāniem. Valdība centās uzlabot tiesu sistēmu, palielinot algu ierēdņiem un tml., kas gan nedeva gaidītos rezultātus. Bija nepieciešama kardināla tiesību reforma, taču tā nebija reāli veicama pirms dzimtbūšanas atcelšanas .
Runājot par otro cēloni, jāatzīmē, ka Aleksandram II novecojusī tiesību sistēma bija par šķērsli tam, lai atceltu dzimtbūšanu. Jāatzīmē arī tas, ka viens no reformas idejas autoriem D. A. Oboļenskis bija Jūrniecības ministrijas departamenta direktors. Viņš ļoti labi saprata reformas nepieciešamību un viņa paša interesēs bija, lai šī reforma notiktu, jo tādā veidā tiesību sistēma vairāk līdzinātos Rietumvalstu paraugam, un tas atvieglotu starptautisko tirdzniecību un cita veida starptautiskās attiecības, kas būtu ļoti svarīgi jau minētajam Jūrniecības departamentam.
To parādīs manis tālāk minētie fakti
M. G. Korotkihs izceļ trīs galvenos reformas īstenošanas variantus un trīs personas, kas attiecīgi noteica katru no trim virzieniem: Pirmo virzienu pārstāvēja tieslietu ministrs V. N. Putins, kurš uzskatīja par neiespējamām jelkādas izmaiņas.
…
