Krievijas nauda Latvijā

18.gs. visa Latvijas teritorija pakāpeniski tika iekļauta Krievijas impērijā - vispirms Vidzeme ar Rīgu (1710;1921), tad Latgale (1772), visbeidzot Kurzeme un Zemgale (1795). Līdz ar to naudas apgrozībā tika ieviesti Krievijā oficiāli noteiktie maksāšanas līdzekļi.
Rīgas guberņas pievienošana Krievijai notika laikā, kad Krievijas impērijā nostabilizējās cara Pētera I ieviestā decimālā naudas sistēma, ko daļēji reformēja sakarā ar sudraba monētu raudzes un vara monētu svara pazemināšanos. Vidzemē un vēlāk arī Latgalē un Kurzemē secīgi parādījās apgrozībā Katrīnas I, Pētera II, Annas, Elizabetes un Katrīnas II valdīšanas laikā kaltās Krievijas monētas: zelta dubultčervonci un červonci, 10, 5, 2 un 1 rubļa nomināli, sudraba rubļi, pusrubļi un ceturtdaļrubļi un 20, 15, 10 un 5 kapeiku monētas; vara 5, 2 un 1 kapeikas monētas, kā arī vara dengas un poluškas. Sudraba saturs naudas sistēmas pamatvienība - rublī - 18.gs. pakāpeniski samazinājās. 1730.gadā notika mēģinājums reformēt naudas sistēmu, četrkāršojot vara monētu svaru un paaugstinot sudraba raudzi. Tika kaltas sudraba 1 rubļa monētas, poltiņiki (50 kapeiku) un griveņiki (10 kapeiku), kā arī vara dengas un poluškas. Katru gadu (1730-1769) tika kalti jau minētie sudraba rubļu nomināli, kā arī polupoltiņiki (25 kapeikas), kopš 1755.gada - pieckapeikas, bet kopš 1764.gada - arī 20 un 15 kapeiku nomināli. …