Vēsturnieki un filozofi dažādos gadsimtos un valstīs, pētot vēsturi, ir pievērsušies jautājumam par sabiedrības attīstības cikliskumu. Dažādas teorijas nosaka dažādu šo ciklu ilgumu un periodiskumu. Tiesības nevar attīstīties atrauti no sabiedrības, un tas nosaka cikliskumu arī tiesību attīstībā. Šī uzskata pamatotību pierāda vēstures pētījumi. Šāds cikliskums vērojams arī Latvijas Republikas vēsturē. Rodas situācijas, kad vēsture atkārtojas, gan ne vienmēr tiešā, bet modificētā veidā. Vēstures faktu pētīšana un analīze, dod iespēju izmantot daļu vēsturiskās pieredzes, piemērojot to šodienas prasībām.
Mūsdienu sabiedrībā daudzās jomās noteicošie ir stereotipi. Muita, kā stereotips asociējas ar kaut ko sliktu, nevēlamu, negodīgu. Tikai daļai sabiedrības ir zināms, ka muita un muitas tiesības ieņem vienu no nozīmīgākajām vietām valsts ekonomikā, un tieši ar muitas tiesību institūta palīdzību tiek nodrošināta valsts ekonomiskā suverenitāte. Šis moments nosaka mūsdienīgu muitas tiesību attīstības aktualitāti. Nenoliedzami, ka nozīmīgu lomu muitas tiesības ir spēlējušas Latvijas valsts pirmsākumos.
Tiesību vēsture Latvijas Republikā, ideoloģijas neizkropļotā veidā, ir pētīta praktiski tikai pēdējos desmit gadus. Iepazīstoties ar informācijas avotiem, nonācu pie secinājuma, ka muitas tiesību vēsture, tās likumsakarības, attīstības cēloņi un sekas pētīti maz. Praktiski nav pētīti tiesību avoti Latvijas Republikas muitas tiesību pirmsākumos.
Latvijas Republikas veidošanās posmā – pēc suverēnas valsts proklamēšanas, tiesību doktrīnā tika ietverts kontinuitātes princips – tas ir iepriekšējās valsts iekārtas likumu esamība spēkā, ciktāl tie nav atcelti ar jauniem likumiem un nerunā pretī jaunajai valsts iekārtai. Tas pats attiecas arī uz muitas tiesībām.…