Vēlēšanas ir viens no svarīgākajiem demokrātijas veicināšanas elementiem, jo tās palielina pilsoņu līdzdalību pārvaldībā un atvieglo politisko sacensību. Vēlēšanas pašas par sevi nerada demokrātiju, bet tās ir svarīgas, lai demokrātija varētu pastāvēt un darboties un lai to varētu turpināt nostiprināt.
Katra vēlēšanu sistēma ir atšķirīga un „īpatnēja” un katrai nācijai ir pašai jāatrod ceļš uz vislabāko un piemērotāko vēlēšanu sistēmu.
Sistēmai, kas reglamentē vēlēšanu procesu, jābūt demokrātiskai, lai vēlēšanas būtu brīvas un taisnīgas. Pastāv dažādi atšķirīgi pārvaldības demokrātiskie modeļi, kurus var vispārēji iedalīt mažoritārajās sistēmās, proporcionālās pārstāvības sistēmās un jauktajās sistēmās.1
Krievijā 2007.gada 2.decembrī notika Krievijas Valsts domes vēlēšanas. Vēlēšanas šogad notika pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas, iepriekšējos gados pēc jauktās vēlēšanu sistēmas.
Šajā referātā tiks aplūkotas mažoritātās, proporcionālās un jauktās vēlēšanu sistēmas, kā arī 2007.gada 2.decembrī notikušās Krievijas domes vēlēšanas pēc jaunās sistēmas, izpētot arī Krievijas domes pilnvaras un kompetences.
Mažoritārajā sistēmā parasti izmanto vienmandāta vēlēšanu apgabalus.
Būtība ir tā, ka uzvar tas kandidāts vai kandidātu saraksts, kas noteiktajā vēlēšanu apgabalā ieguvis vislielāko balsu skaitu.1
Pastāv vairākas atšķirīgas sistēmas, kas pieder šai vēlēšanu sistēmu saimei:
Vienkāršā vairākuma sistēma (First Past the Post ― FPTP) ir ļoti populāra un nozīmē, ka uzvar kandidāts, kas saņem visvairāk balsu, pat ja nav saņēmis absolūto vairākumu. Šīs sistēmas centrālais elements ir kandidāts, un tā ir sastopama, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Kanādaā, ASV, Jaunzēlandē.
Visbiežāk pieminētās „Mandāts Pirmajam” (MP) priekšrocības ir šādas:
1)MP piedāvā vēlētājiem skaidru izvēli starp divām galvenajām partijām. Iebūvētie šķēršļi trešajam spēkam vai sīkpartijām parasti nozīmē to, ka partiju sistēma sliecās izveidot apstākļus, kuros viena ‘kreisā’ un viena ‘labējā’ partija viena otru nomaina pie varas grožiem. Citas partijas parasti izsīkst, jo sistēma neļauj tām pārkāpt tādu atbalsta slieksni, kas tām ļautu iegūt līdzvērtīgu vietu skaitu parlamentā.…