Kopīgais:
Sociāli- demogrāfiskais stāvoklis laukos. Laukos arvien vairāk paliek vecākā gadu gājuma cilvēki. Pazudušas darba vietas zemnieku saimniecībās- jaunatne, speciālisti orientējas tikai uz pārvākšanos uz pilsētām jo tajās ir labāki dzīves apstākļi un vairāk iespēju pašrealizēties.
Potenciāls, kurš ir ciematos un kurš nedarbojas, Latvijas laukos pašlaik uz 2007. gadu bija 38% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju.
Mūsdienās zemes īpašumi, kuriem nav mantinieku, kļūst par valsts īpašumiem. Tā tas notiek abās valstīs.
Arī Latvijā lauku iedzīvotājam ir jāievēro noteikts režīms ar mājlopiem. Ģimenes saimniecība, kurā kā likums ir lopi, putni, ļoti piesaista ģimeni mājdzīvnieku barošanas režīmam, kas izslēdz jebkuras novirzes no barošanas režīma, tādas kā atpūta vai ārstniecība, kura prasa izbraukšanu uz vairāk vai mazāk ilgu laiku.
Mūsdienās zemes platību trūkuma problēma nav izplatīta. Fermeri, atkarībā no zemes likumiem, ir tiesīgi paplašināt savas zemes platības nopērkot kaimiņzemes vai iznomājot tās.
Vēja un ūdens izsauktā augsnes erozija. Latvijas teritorijas 57%augsnes auglības līmenis ir zemāks par 38 ballēm. Tāpat kā citviet pasaulē, arī šeit augsne ir pakļauta degradācijai, un kā iemesli tam jāmin gan dabiskie, gan antropogēnie faktori: vēja un ūdens izsauktā augsnes erozija, mākslīgas virskārtas izveide, augsnes virsmas pazemināšanās, pārpurvošanās, augsnes skābuma palielināšanās (tā ir viena no galvenajām problēmām, jo tas ietekmē ražas kvalitāti, augu slimību izplatību), piesārņošana ar pesticīdiem un citām ķīmiskām vielām un citi.(1)
Lielas platības paliek neaiztiktas. Vienlaikus ļoti lielas platības paliek neaiztiktas un apaug ar nezālēm.
Teritorijas: meži, ezeri, upes un dīķi, to izmantošana tiek regulēta ar meža un ūdens kodeksiem. Arī pie mums šajās teritorijās notiekošās darbības tiek regulētas, piemēram, ar „Teritorijas izmantošanas un apbūvēs noteikumiem.”
Zemju komercalizācija, ārzemnieki izpērk lielas zemes platības par niecīgām naudām to tālākai pārdošanai vai savam labumam. Latvijā šī iezīme bija plaši izplatīta pirms un pēc iestāšanās ES. Jau 2003. gada vidū ārvalstniekiem Latvijā oficiāli piederēja īpašumā gandrīz 45 tūkstoši hektāru zemes. Ar 2004. gadu sākās ļoti liela lauksaimniecības un meža zemes izpārdošana ārvalstniekiem gandrīz bez jebkādiem ierobežojumiem un bez savas valsts un valdības aizsardzības. (2)
…