Tēmas izvēli noteica šīs tēmas aktualitāte, galvenokārt, Latvijā un pasaulē, kopš pastāv politiskās partijas, organizācijas. TP un LSDSP referātā izvēlējāmies apskatīt galvenokārt tāpēc, ka TP sevi jau kopš dibināšanas identificē kā labēju politisku spēku, šī partija uzvarēja 9.Saeimas un 7.Saeimas vēlēšanās un guva labus rezultātus arī 8.Saeimas vēlēšanās. Savukārt LSDSP politiķi jau daudzus gadus identificē partiju kā kreisu politisku spēku Latvijas politikā. Izvēli par labu šai partijai noteica fakts, ka šī partija neiekļuva ne 8., ne 9.Saeimā.
Referāta hipotēze – Tautas partija (TP) un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) nav partijas ar strikti izteiktu labējo vai kreiso orientāciju.
Referāta būtiskākā problēma, kāpēc izvēlējāmies rakstīt par šo tematu ir, ka TP kopš dibināšanas sevi identificē kā labēju politisko spēku Latvijas politisko partiju spektrā. Savukārt bieži TP politiķu lēmumi Ministru Kabinetā vai Saeimā nesaskan ar iezīmēm, ko vajadzētu darīt labējai politiskai partijai. Līdzīga problēma ir ar LSDSP, kura pastāv jau daudzus gadus un sevi identificē kā kreiso politisko spēku Latvijā. Pēdējos gados LSDSP politiķu lēmumi, kas tika pieņemti Rīgas domē un citās Latvijas pašvaldību domēs, jo partija netika pārstāvēta 8.Saeimā un nav tagad arī 9.Saeimā, nesaskan ar to, kādus lēmumus vajadzētu pieņemt kreisi orientētai politiskai partijai. Kā nākošā problēma, ko var secināt šajā partijā, ir, ka daudzi šīs partijas uzstādījumi neliecina par tās kreisumu Latvijas kreiso vai labējo politisko partiju spektrā.
Referāta mērķis ir izpētīt programmas materiālus, parādot, ka TP nav strikti izteikta labēja politiska partija un LSDSP nav izteikti kreisa partija programmiskajās nostādnēs .
Nav jau svarīgi kā katras partijas pārstāvji, politiķi un līderi identificē savu pārstāvēto partiju - kā labēju vai kreisu - bet galvenais ir, kā tas atspoguļojas partijas 9.Saeimas programmās, kas pašreiz ir viens no jaunākajiem atskaites punktiem un kā tas atspoguļojas citos partijas izveidotajos dokumentos, nostādnēs.
1. Salīdzinošās pieejas nozīme.
Salīdzināšana ir pamats visām sistemātiskajām zināšanām. Salīdzinošā politika ir tāda politikas zinātnes nozare, kas analizē un skaidro valstu atšķirības vienai no otras.
Salīdzinošās analīzes būtība ir nevis partijas kā tādas, bet gan jēdzienu kopums un analītiskie atribūti. Mēs savā referātā salīdzinām partijas, lai atrastu tām kopīgus jēdzienus, iezīmes, vērtības un pieejas.
Salīdzinājums ir viena no senākajām sociāli zinātniskā pētījuma metodēm, kuras pamati ir likti jau Aristoteļa laikā. Aristoteļa grāmata “Politika” ir devusi lielu ieguldījumu gan diskusijā par salīdzinājumu kā zinātnes filozofijas metodi, gan arī jautājumā par to, kādam jābūt pētījumam un tā pamatiezīmēm, lai minētais pētījums būtu veiksmīgs.
…
