Kreilības jautājums ir un ir bijis ļoti aktuāls ne tikai saistībā ar skolu, bet arī ikdienas dzīvē, jo tas vairāk vai mazāk ir kaut kas neparasts, jo kreiļu ir tikai 10% no vispasaules iedzīvotājiem. Bet ir zinātniski pierādīts, ka cilvēkiem nav ko uztraukties, kreilība nav nekāda nobīde no normas, slimība vai Dieva sods. Diemžēl to cilvēki sāk apzināties pamazām un salīdzinoši nesen. Vēl kādus 15 gadus atpakaļ pret kreilību cīnījās kā pret kādu sērgu – sita bērniem pa pirkstiem, pēra un lamāja – darīja visu iespējamo, lai bērns kā galveno roku izmantotu labo. Ar nožēlu jāatzīst, ka tā vēl dažviet notiek arī tagad. No vienas puses var saprast tos cilvēkus, kas tā rīkojas, jo meklējot informāciju par kreilību, tā ir ļoti maz atrodama, internetā viss ir aprakstīts vispārīgi, bet pilnīgāku grāmatu (vismaz latviešu valodā) ir maz un tās pašas ir grūti kur atrast. No tā varam secināt, ka lielākais vairums informāciju par kreiļiem gūst no saviem vecākiem, vecvecākiem, kas dzīvoja laikā, kad kreilību centās iznīdēt vai internetā, kur kā viens no galvenajiem kreilības rašanās iemesliem tiek uzsvērts traumatisms grūtniecības laikā, dzemdību laikā un dzīves laikā gūto traumu rezultātā. Pēc tādas informācijas izlasīšanas, jaunajām māmiņām nekas cits neatliek, kā domāt, ka viņu bērniņš nav normāls, ka kreilība ir kā slimība.…
