Ne visi cilvēki Latvijā ir tik turīgi, ka var atļauties iegādāties preces uzreiz. Cilvēki krāj naudu ilgāku laiku, lai varētu iegādāties kādu konkrētu preci. Taču viņi var arī to aizņemties no bankām vai līzinga grupām. Bet attiecīgi par to viņiem jāmaksā procenti. Katrai kredītiestādei ir savi procenti, ko tā liek atmaksāt atpakaļ.
Arvien vairāk cilvēki ņem kredītus, jo tas viņiem dod iespēju iegādāties preci uzreiz, nekrājot naudu vairākus gadus.
Mūsdienās ekonomika nebūtu iedomājama bez kredītattiecībām. Tas paver plašas iespējas mazajiem ražotājiem. Kredīts dod iespēju savlaicīgi un pilnīgi apmierināt uzņēmuma vajadzības pēc naudas līdzekļiem, tos izmantot, lai gūtu lielāku peļņu un uzņēmuma izaugsmi. Taču kredīti tiek doti, lai gūtu peļņu no šiem darījumiem.
Tas nozīmē, ka abas puses ir ieguvēji, gan kredīta ņēmēji, gan devēji.
Kredīts – (no latīņu – creditum, ”credere ‘ticçt - uzticēties„) Naudas līdzekļu vai materiālo vērtību nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu).
Kredīta būtību, formas, funkcijas un lomu nosaka sabiedriski ekonomiskās iekārtas. Kredīta attiecībās parasti ir divas puses: kredīta aizdevējs (kreditors) un aizņēmējs (debitors).
Pirms kapitālisma formācijas galvenā kredīta forma bija augļotāju kredīts. Tā aizdevēji bija tirgoņi, nodokļu atpircēji, baznīcas, klosteri, bet aizņēmēji – sīkražotāji, vergturi, feodāļi, kas aizdevumu izmantoja tikai par maksāšanas līdzekli.
Kredīts paātrina uzņēmēju ražošanas un apgrozījuma fondu apriti, sekmē apgrozības izmaksu samazināšanos, rentabilitātes paaugstināšanos. Kredītam ir svarīga nozīme kapitālieguldījumu efektivitātes paaugstināšanā. Ilgtermiņa kreditēšanas noteikumos paredzēta atbildība par kredītlīdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izmantošanu kapitālieguldījumos.
Kredītiem ir liela nozīme zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanā, to izstrādes paātrināšanā.…
