Nevar apgalvot, ka makroekonomikā pastāv vienota kredīta teorija.
Laika gaitā var izdalīt trīs kredīta teorijas.
Naturālistiskā kredīta teorija. Atbilstoši tirgus ekonomikas brieduma
teorijai klasiķi Ādams Smits un Dāvids Rikardo pauda uzskatu, ka kredīta
objekts ir materiāli labumi. Šo labumu pārdošana ar maksājuma atlikšanu
uz vēlāku periodu ir kredīta pamatsaturs. Šī teorija kredītu cieši saistīja ar
ražošanas attīstību. Bet šeit ari pielika punktu. Kredīta, ka specifisku
attiecību iedarbība uz ražošanas attīstību palika ārpus teorijas loka.
Kredīta kapitālradošā teorija. XX gs. kredīta praktiska loma strauji
pieauga. Valsts, firma, fiziska persona plaši lietoja kredītu. Pēdējais kļuva
par izdzīvošanas un attīstības nosacījumu. Mainījās ari kredīta teorija.
Kredītam piedēvē kapitāla radītāja ražošanas un pakalpojumu galvenā
dzinēja lomu. Šis teorijas aktīvie paudēji bija pazīstamie vācu ekonomisti G.
Šumpeters un A. Hans. Kredīta loma tiek saistīta ar kredītnaudas emisiju. Bankas, ka kredītnaudas emitenti vairo valsts bagātību un nodrošina
ekonomikas nemitīgo attīstību.
Kompleksi pieejot tautas saimniecībai, šīs teorijas adebti pievērsa
uzmanību tam, ka krīžu fāzē pieprasījums atpaliek no piedāvājuma. Ka
pārvarēt pirktspējas ierobezotibu7 Pozitīvs risinājums meklējams banku
darbības iespējā. Bankas esot spējīgas radīt "inflācijas kredītu", kas kāpina
precu cenas. Cēloņsakarība šeit ir šāda: pirmkārt, bankas sekmē kredīta
izvēršanos; otrkārt, aug pieprasījums; treškārt, mainās samērs starp pieprasījumu
un piedāvājumu, cenas pieaug; ceturtkārt, krītas pieprasījums; piektkārt, veidojas līdzsvars starp pieprasījumu un piedāvājumu, krīze tiek
pārvarēta. A. Hans visai kategoriski vesta: "Bez inflācijas kredīta
tautsaimniecības attīstība palēnināsies vai vispār kļūs neiespejama."1
Šīs teorijas vājais punkts ir kredīta avoti. Pirmajā vieta ir nevis banku
akumulētā uz laiku brīvā nauda, bet gan "viltus noguldījumi". Tie top
ka naudas summas ieraksti debitoru kontos. Kaut ari bankas no šīm
manipulācijām gūst papildu ienākumus, sabiedrības bagātība ne par
santīmu nepieaug. Galu galā "viltus noguldījumi" makroekonomiski
neko nedod, jo pieprasījums pēc banku kredīta un tekošo rēķinu
atklāšana ir atkarīga nevis no banku vēlmēm un patvaļas, bet gan no
tirgus ekonomikas stāvokļa, tās realitātēm.
Kredīta regulēšanas teorija. Grūtības, ko nācās pārdzīvot tirgus
saimniecībai, sekmēja teoriju radīšanu, kur galvenais glābšanas riņķis ir
kredīta regulēšana. Tiek sētas ilūzijas, ka regulēšana ar kredīta palīdzību
spēj pārvarēt krīzes, nepieļaut masveida bezdarbu. 30. gados šīs teorijas tēvs
bija Dz. Keinss. Pēc otrā pasaules kara šī teorija dālijās divos apakšvirzienos.
Pirmo no šiem virzieniem attīstīja E. Hansens un S. Hariss, pamatojot lētas
naudas teoriju (neokeinisms). Inflācijas apstākļos efektīva ir dārgas
naudas politika. Otrais virziens raksturīgs, ka "elastīga monetāra politika".
Tas pazīstamākie pārstāvji ir A. Harts, R. Rouza, A. Bems, kas sevi
pieskaita neoliberāļiem. Lētas naudas teorija pamato tēzi, ka augstie kredīta
procenti ir galvenais cēlonis, kas iegrožo jaudu izmantošanu un sekmē
masveida bezdarbu. Pēc Dz. Keinsa, labākais līdzeklis pazemināt kredīta
procentu likmi ir palielināt naudas daudzumu apgrozībā.
Virs katra kreditora no bankas līdz fiziskajai personai karājas kredīta
riska Damokla zobens. Hamletiskais "būt vai nebūt" transformējies jautājumā
par kredīta reālo atdošanu norunātā laikā līdz ar procentiem.
Valsts garantijas. Goda vārdam "atdošu laikā" nav juridiska spēka.
Kredīts ir jānodrošina. Ideālā variantā kredītu garantē valsts. Tas nozīmē,
ka gadījumā, ja debitors neatkarīgi no iemesla izrādīsies maksātnespējīgs,
kredītu atmaksās valsts. Šādas garantijas ir visai reta parādība. Tikai
izņēmuma gadījumā, ja ir runa par valstiski svarīgu kredītu, valsts (valdība
ar Finansu ministrijas starpniecību) gatava sniegt tādu garantiju. Tā valsts
ir garantējusi 12,1 milj. USD lielu kredītu lidostai "Rīga" tās pilnveidošanai,
ko izsniegusi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Cits piemērs ir
valsts garantijas 2 milj. USD lielajam kredītam Latvijas Olimpiskajai
komitejai, ko tā saņēmusi no Nordic Sport Ltd. Vislielāko garantiju 37, 70
milj. USD apmērā saņēmusi Ventspils osta savai attīstībai.…
