Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:485075
 
Vērtējums:
Publicēts: 27.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Kredīts kā tautsaimniecības attīstības elements, to būtība   
1.1.  Kredīta nepieciešamība   
1.2.  Kredīta avoti   
1.4.  Kredīta funkcijas un nozīme   
1.5.  Kredīta nodrošinājums   
1.6.  Kredīta risks   
2.  Kredītpolitikas un monetāras politikas mijiedarbība Latvijā   
3.  Kredīta veidi   
3.1.  Faktorings   
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Tirgus ekonomikas apstākļos kredītattiecības ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas regulēšanas instrumentiem, jo tieši kredīts ietekmē naudas piedāvājuma masu, ciklisko attīstību, nodarbinātību un ekonomisko stabilitāti. Jo augstāk ir attīstīta tirgus ekonomika, jo augstāk attīstās kredīta pakalpojumu tirgus. Līdz ar to izvēlētais bakalaura darba temats „Kredīts kā makroekonomiskā līdzsvara sasniegšanas instruments’’ ir īpaši aktuāls mūsdienās. Lai izstrādātu pareizu valsts kredīta politiku, svarīgi ir teorētiskie kredīta būtības aspekti. Pēc autores uzskata kredīta izpētē jāsāk ar kredīta teorētisko pamatojumu, mērķiem, attīstības vēsturi un to veidiem makroekonomiskā kontekstā
Saskaņā ar Latvijas Republikas Kredītiestāžu likuma 1.pantu:
Kredīts ir atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas un kurš klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas. [13]
Kredītattiecības ir viena no svarīgākam Centrālās Bankas monetāras politikas sastāvdaļām. Kredīts nav jaunievedums mūsdienās, jau vidusslaikos pārādījās vairākās kredītu formas. Viens no kredītu veidiem 13.gadsimta bija ļoti līdzīgs mūsdienu hipotekārajam kredītam. Kreditors izsniedza aizņēmējam naudas līdzekļus pret nekustamās mantas ķīlu. Sākotnēji aizņēmēji bija pārsvarā pilsētas bagātie ļaudis. Kreditori bija tirgotāji, kas gribēja drošāk ieguldīt savus kapitālus. Aizņēmēji maksāja kreditoriem 5 – 10 % gadā. Tirdzniecībā arī citas preces pārdeva pēc atliktā maksājuma principa. Tie bija pirmie komerckredīti.
13.gadsimtā, attīstoties starptautiskajai tirdzniecībai, parādījās arī pirmie maksājumu pārvedumi, kurus sāka izmantot itāļu tirgoņi. Šie maksājumu pārvedumi būtība bija notariāli apliecinātas parādzīmes, ko latīņu valodā sauca par instrumentu ex causa cambii (apmaiņas instruments).Apmaiņas instrumenti bija kreditēšanas un naudas operācijas apvienojums, ko varēja pārvietot drošāk un ērtāk nekā zeltu. Vēlāk finansu darījumu tehnika attīstījās un pilnveidojās un apmaiņa instrumentus nomainīja vekseļi, kurus nebija jāapliecina pie notāra. 15.gadsimta pirmajā pusē vekseļus jau varēja pārpirkt pirms termiņa (diskontēt).
Vekseli kļuva par kredītu dokumentu un naudas aizstājēju.
Taču mūsdienās tirgus ekonomikas apstākļos kredītattiecību princips atšķiras, tā kā saistīts ar resursu kustību, kapitāla pārplūdi, brīvo līdzekļu akumulēšana sabiedriskas atražošanās procesā.
Bakalaura darba mērķis ir, pamatojoties uz speciālo ekonomisko literatūru un Latvijas kredīta tirgus izpēti, izvirzīt priekšlikumus kreditēšanas politikas pilnveidošanai Latvijā.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1160880
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties