Secinājumi
1. Kredīts kā ekonomisko attiecību sastāvdaļa pakļaujas vispārējo ekonomisko nosacījumu darbībai un ir naudas vai citu atvietojamu lietu aizdevuma darījums, kas par noteiktu atlīdzību jeb procentiem tiek īstenots uz noteiktu laiku. Tas ir arī ražošanas faktoru svarīga sastāvdaļa un investīciju avots ražošanas tehniskajai un tehnoloģiskajai modernizācijai un attīstībai.
2. Latvijas Republikā ir pabeigta kredītiestāžu darbību un kreditēšanu regulējošo tiesisko un normatīvo aktu pieskaņošana Eiropas Savienības politikas, Eiropas Kopienas banku un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas noteiktajiem pamatprincipiem.
3. Ilgtermiņa un īstermiņa kredītu vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās attiecīgi par 71.7% un 79.2% salīdzinājumā ar 1994. gadu. Tomēr starptautiskos salīdzinājumos noskaidrots, ka Šīs likmes Latvijā ir visaugstākās, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, un 2-3 reizes augstākas nekā Lielbritānijā, Īrijā, Nīderlandē un citās valstīs.
4. Vērtējot ekonomiskos procesus un citu valstu pieredzi, var prognozēt
arī turpmāku kredītu procentu likmju samazināšanos, kas atkarīga arī
no iekšzemes uzkrājumu veidošanās tempiem un konkurences banku
sektorā.
5. Pasaules Bankas Lauku attīstības projekta ietvaros īpaši tika sekmēta
Latgales attīstība: 33% no mērķaizdevumiem un 29% no
komercaizdevumiem tika piešķirti Latgales uzņēmējiem.
6. Komercbanku īpašās rezervētās attieksmes pret lauksaimnieku
kreditēšanu rezultātā vērojamas augstākas kredītu cenas un neizdevīgāki
garantiju nosacījumi, kas būtiski ierobežo un kavē kredītu izmantošanu
lauku saimniecību attīstībai un pazemina to ekonomisko efektivitāti.
…
