„Kredītiestāžu likums” ir spēkā esošs no 1995. gada 24. oktobra. Likums sastāv no 16 nodaļām un kopumā 224 pantiem.
Kredītiestāde var būt gan banka, gan elektroniskās naudas institūcija. Banka pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka; tāpat banka izsniedz kredītus un sniedz citus finansu pakalpojumus. Savukārt elektroniskās naudas institūcija ir kapitālsabiedrība, kas emitē un apkalpo elektronisko naudu.
Kredītiestādes vārdā var darboties teritoriāli vai kā citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība (filiāle), kurai nav juridiskās personas statusa.
Kredīts ir atlīdzības darījums starp banku un klientu, kurā banka nodod klientam naudu vai citas lietas tādējādi radot klientam tiesības rīkoties ar tām, kā arī pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu vai citas lietas.
Noguldījums ir naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku un ar vai bez procentiem.
Likuma 1. panta 7. apakšpunktā uzskaitīti līdzekļi, kas veido kredītiestādes kapitālu. Subordinētais kapitāls ir daļa no kredītiestādes kapitāla. Tie ir naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku ilgāku par pieciem gadiem, turklāt aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā.
Klients šī likuma izpratnē ir persona, kurai kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus.
Trasts ir darījumi, kuros banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā; šie darījumi balstās uz savstarpēju uzticēšanos.
Tranzītkredīts ir valdības kredīts, kas ar banku starpniecību tiek piešķirts uzņēmējiem konkrētu mērķu īstenošanai.
…
