Kredīts ir brīvo naudas līdzekļu kustība, ko bankas vai uzņēmumi piešķir kredīta ņēmējam uz noteiktu laiku par noteiktu atlīdzību.
Vārds “kredīts” no latīņu valodas “credate” - ticēt, uzticēties. Kredīta devējs kredīta ņēmējam atvēl lietošanas tiesības uz noteiktu naudas summu, bet kredīta ņēmējs uzņemas saistības šo naudu pēc noteikta laika atmaksāt. Kā kompensācija par lietošanas tiesību atdošanu parasti tiek noteikti procenti.
Aizdevumu piešķiršana ir viena no svarīgākajām un atbildīgākajām banku operācijām, jo tiek lemts, kam uzticēt noguldītāju naudu. Ir ļoti maz citu uzņēmējdarbības nozaru, kurās tik ātri var nonākt smagā situācijā, tāpēc baņķierim (pēc ārvalstu juristu uzskata) ir tiesības atteikt aizdevumu vai pārtraukt naudas izmaksāšanu, neminot motīvus (protams, ja vien baņķieris nav uzņēmies šādu saistību).
Kredītiestāžu likuma 34. pants nosaka, ka kreditēšanu banka veic saskaņā ar tās kredītpolitiku, kas nosaka aizdevumu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību un to kvalitātes novērtēšanas kritērijus.
Latvijas banka ir ieteikusi katras komercbankas padomei apstiprināt kredītpolitikas dokumentu, kurā tiek noteikti:
aizdevumu veidi un to sadalījums pa nozarēm, izvairoties no līdzekļu ieguldīšanas vienā nozarē, kā arī ierobežojot ieguldījumus nekustamos īpašumos;
aizdevuma drošuma rādītāji, tādi kā aizņēmēja reputācija, kapitāla pietiekamība, darījumu ienesība, nodrošinājums;
ieķīlātās mantas novērtēšanas kārtība un metodes;
izsniedzamo aizdevumu maksimālie termiņi;
dokumenti, kādi ir jāiesniedz aizņēmējam aizdevuma saņemšanas un izmantošanas periodā. Aizdodot citai kredītiestādei, jāpieprasa tāda pati informācija kā no jebkura cita aizņēmēja. Tas pats attiecas arī uz trešo personu galvojumiem;
aizdevumu koncentrācija un kredītportfeļa maksimālais lielums, ievērojot kredītiestāžu likumā noteiktos ierobežojumus un Latvijas Bankas normatīvus;
atbildīgās personas par kredītpolitikas īstenošanu, ierādot īpašu vietu kredītkomitejai, kas ir atbildīga par aizdevumu piešķiršanu, kredītportfeļa izvērtēšanu un administrēšanu;
kontroles grupa, kurai periodiski jāveic aizdevumu kvalitātes pārbaude, lai konstatētu sliktos parādus uz ziņotu par tiem bankas vadībai;
aizdevumu klasifikācija saskaņā ar Latvijas Bankas Nolikumu par aizdevumu klasifikāciju;
citi priekšraksti, kā noformējama un kārtojama kredītlieta.
Bankas kredītu piešķir bankas un citas kredītiestādes dažādiem kredīta ņēmējiem (juridiskām un fiziskām personām) naudas formā.
Aizdošana ir banku visienesīgākā darbība - procentu likmes, ko tās pieprasa par aizdevumiem, ir to vissvarīgākais ieņēmumu avots.
Galvenokārt banku aizdevumi veido līdzekļu lielāko un vissvarīgāko daļu. Stabilā ekonomikas vidē starpība starp kredītresursu pašizmaksu un bankas noteikto procentu likmi ir samērā maza, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai zaudēto aizdevumu īpatsvars būtu pēc iespējas mazāks.
Pamatā bankas finansē savu kredītportfeli, piesaistot depozītus. Bankai ir jānodrošina pienācīgs peļņas līmenis atbilstoši tās akcionāru sagaidītajam un riska pakāpei, kādu tie ir gatavi uzņemties.
Pastāv divas metodes, pēc kurām bankas piedāvā naudu klientiem, kuri vēlas aizņemties:
Banku aizdevumi. Šajā gadījumā bankas aizdod noteiktu naudas summu uz noteiktu laika periodu. Aizņēmēja rēķinā bankas ieskaita aizņēmumu summu, no kuras arī iekasē kredīta procentu likmes. Lai gan bankas cenšas sniegt īstermiņa aizdevumus, tās izsniedz arī aizdevumus ilgākam laika periodam.…
