IEVADS
Kredīts – tas ir mūsdienās viens no populārākajiem un pieejamākajiem veidiem, kā piesaistīt kapitālu preču, nekustamā īpašuma iegādei, kā arī lai paplašinātu biznesu, attīstītu kādu konkrētu nozari vai lai īstenotu sen lolotu sapni, nekrājot naudu vairākus gadus utt. Aizvien plašāks cilvēku loks pievienojas Rietumvalstu pieredzei un savos ikmēneša budžeta maksājumos iekļauj procentu un pamatsummas iemaksas bankai, paralēli baudot priekšrocības, kas iegūtas piesakoties kredītam.
Uz pašreizējo brīdi Latvijā darbojas aptuveni 22 bankas, tātad katra fiziska vai juridiska persona var piemeklēt sev piemērotāko un atbilstošāko iestādi, kurai uzticēt savas finansiālās intereses. Vēl nesenā atmiņā ir nesenā banku krīze Latvijā, kad lieli skandāli uzjundīja ap „Banku Baltija”, kad tūkstošiem apkrāptu klientu pauda savu sašutumu un neapmierinātību. Uz pašreizējo brīdi domāju, ka mēs varam būt samērā droši par saviem noguldījumiem un finansu ieguldījumiem, jo Valsts kontrole kļuvusi daudz stingrāka un pārdomātāka.
Visos biznesa darījumos pastāv risks – sākot ar parāda nenomaksāšanu līdz sliktai ražai vai arī nespējai pārdot jaunu, dārgu preci. Banku stāvoklis atšķiras ar to, ka bankas ir pakļautas arī savu komerciālo aizņēmēju biznesa riskam, sistemātiskajām neveiksmēm finansu tirgū un Valsts ekonomisko neveiksmju sekām. [1;42].
Viens no būtiskākajiem iemesliem tieši kredītu izpētes sakarā ir tas, ka mūsdienās ļoti daudzi cilvēki no vecākām paaudzēm vēl aizvien neuzticas bankām, priekšroku dodot naudas glabāšanai mājas apstākļos, kā arī paniski baidoties palikt parādā. Vislabākā iespēja kliedēt mītus un neuzticību ir problēmas sīkāka izpēte un analīze, lai būtu saprotams iespējamais risks, kā arī garantijas.
Bankas pelna naudu, nodrošinot savus klientus ar tiem nepieciešamajiem pakalpojumiem un piešķirot viņiem aizdevumus. Šādi pakalpojumi nepašaubāmi ir saistīti ar risku, un bankas iegūst peļņu, nosakot par šo pakalpojumu tādu cenu, kas pārsniedz to sniegšanas izmaksas, kā arī jebkādus zaudējumus, kuri varētu rasties riska piepildīšanās gadījumā. Jo tomēr jāatceras faktors, ka kredīta ņemšanas gadījumā, ja radīsies problēmas tā atgriešanās, banka nekad nepaliks zaudētājos.
Bieži vien ir tā – jo lielāks risks, jo lielāks atalgojums, vai pretēji – jo lielāka zaudējumu rašanās iespēja. Bankas izcenojumos jāatspoguļo tā riska pakāpe, ko tās uzņemas, veicot šo attiecīgo darījumu. Lai pārzinātu riska pakāpes/riska cenas attiecību, bankām jāizprot tie dažādie riska veidi, kuriem tās pakļautas, protams, arī klientam jāprot analizēt šie riska veidi, kurus uzņemas viņš, piesakoties un saņemot kredītu.
Darba gaitā apskatīsim kredītus, to dažādās formas, kas pieejamas „Hansabankā”, SEB „Unibankā” un „Aizkraukles bankā”. Šīs bankas apzināti izvēlētas par darba galveno analīzes un izpētes objektu, lai analizētu divu lielāko Latvijā esošo konkurējošo banku piedāvājumu un vienu no tā saucamajām „jaunajām bankām”, lai salīdzinātu to piedāvājumu un spēju konkurēt ar esošajām bankām, kuras stabili ir ieņēmušas savu vietu kredītpolitikas attīstībā un izmantojamībā visā Latvijā.
Darba gaitā tiks izmantota makroekonomikas mācību literatūru, lai gūtu priekšstatu par teorijas izmantošanu bankas praksē, kā arī papildus informācija gūta no informācijas internetā, dažādiem ekonomiskajiem rādītājiem un aprēķiniem, kas ir pieejami par katru banku.
Kredīti un dažāda veida aizņēmumi ar katru dienu iegūst aizvien lielāku popularitāti – kaut vai pašlaik, kad visu prātus pārņēmusi Eiropas Savienība – novērojama tendence aktīvi uzpirkt zemi šoseju, ūdenskrātuvju tuvumā, lai vēlāk no cenas starpības gūtu ievērojamu peļņu. Un šim procesam neapšaubāmi ir nepieciešami kredīti – ne katra juridiska vai fiziska persona spēj brīvi operēt ar lielām naudas summām – tās pārsvarā ir ieguldītas darījumos jeb kustamajos un nekustamajos īpašumos. Pat vēloties kādam draugam vai radiniekam uzdāvināt lielāku dāvanu, jeb paši sev iegādājoties jaunu automašīnu, mēs neapšaubāmi apsveram izdevīgāku kredīta iespēju, analizējam to un lietojam savu iespēju robežās. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka kredīts ir viena no mūsdienu dzīves un labklājības ļoti būtiskām sastāvdaļām.
1. Kredīti
Kas tad kopumā ņemot ir kredīts? Termins ‘’kredīts’’ ir aizgūts no latīņu valodas vārda (credit) un nozīmē aizdevumu, parādu [2;74]. Kredīts ir naudas vai preču aizdevums, kas jāatmaksā ar noteiktu procentu. Mūsdienu ekonomika nav iedomājama bez kredītu izmantošanas. Pateicoties tam:
Rodas labvēlīga iespēja kapitāla pārplūdei no mazāk ienesīgām ekonomikas nozarēm uz ienesīgākām;
Tas paātrina preču realizāciju;
Samazina ar naudas apgrozību saistītās izmaksas;
Sekmē kapitāla uzkrāšanu [2].
Fiziskās personas parasti izmanto kredītu, lai samaksātu par ilglietošanas preču iegādi, piemēram, ledusskapi, automašīnu, dzīvojamo māju, mēbelēm u.c. Bet juridiskās personas izmanto kredītu uzsākot uzņēmējdarbību vai uzņēmuma iegāde, nepieciešamība nodrošināt ražīgā kapitāla nepārtrauktu apriti. Visi aizdevumi tiek klasificēti pēc to aizdošanas un atmaksāšanas ilguma – īstermiņa un ilgtermiņa kredīts.
…
