IEVADS
Latvijas ostu tautsaimnieciskā nozīmība tiek saistīta ar izdevīgo valsts ģeogrāfisko stāvokli attiecībā pret valstīm ar milzīgu ekonomisko potenciālu un lielu patēriņa tirgus ietilpību. Pēdējās desmitgadēs ostu nozīme tikusi pastiprināta ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanos un veiktajām ekonomiskajām reformām, nodrošinot tautsaimniecības funkcionēšanu un attīstību atbilstoši brīvā tirgus principiem.
Atrašanās Baltijas jūras krastā Latvijai dod iespēju aktīvi piedalīties jūras kravu pārvadājumos, izmantojot 3 lielās un 7 mazās ostas. Ģeogrāfiski izdevīgais faktors no jūras puses tiek pastiprināts ar sauszemes robežas esamību ar Krieviju - valsti, kuras teritorijā koncentrējas pasaulē lielākie dabisko resursu krājumi. īpaši svarīgi, ka Latvijas robeža ar Krieviju tuvākā nākotnē kļūs par ES ārējo ziemeļaustrumu robežu. Šīs dabiskās priekšrocības, valsts ekonomiskā iekšpolitika un ārpolitika, kā arī daudzi ārējie ekonomiskie un politiskie faktori nosaka svarīgākās Latvijas ostu attīstības tendences arī mūsdienās.
Darba teorētiskajā daļā tiek apskatīta un pētīta Latvijas lielāko ostu kravu apgrozība, neliels ieskats arī šo ostu attīstībā.
Praktiskā daļa ietver sevī kuģa ienākumus un izdevumus aprēķinu vienam reisam. Tas parāda, cik izdevīgs ir jūras bizness, un cik lielas naudas summas apgrozās tajā. Topošajiem kuģa virsniekiem ir svarīgi orientēties šāda veida aprēķinos.
Studiju darba uzdevums ir iedziļināties transporta ekonomikas teorijā, kā arī izpētīt dažādus praktiskus uzdevumus, kuri palīdzēs studentiem labāk orientēties transporta ekonomikā.
TEORĒTISKĀ DAĻA
1. Rīgas brīvosta
1.1. Rīgas brīvostas raksturojums
Rīgas brīvosta izveidojusies Daugavas abos krastos 15 kilometru garumā.
Ostas kopējā teritorija...................... 6 348 ha;
- ostas zeme.................................... 1 962 ha;
- ostas akvatorija............................. 4 386 ha;
…
