Uzņēmums nodarbojas ar preču vairumtirdzniecību. Šim uzņēmumam ir filiāle Latvijā, ko tad es arī apskatīšu šī darba ietvaros. Uzņēmums ir kā otrais starpnieks, jo tas pats nenodarbojas ar preču ražošanu, bet to piegādā mātes uzņēmums. Darbā es apskatu nevis kā prece tiek piegādāta no mātes uzņēmuma uz meitas, bet gan kā meitas uzņēmums piegādā preci pie pircējiem.
Uzņēmuma katru dienu tiek veikti daudzi pasūtījumi. Un kā prece nonāk līdz patērētājam, ir divi veidi. Viens no tiem, ka klients pats tam ierodas pakaļ. Otrs – piegādi veic uzņēmums, un turklāt, ja rēķina kopsumma ir virs 300Ls, tad piegādi veic bez maksas.
Šim uzņēmumam nav pašam savas transporta bāzes, tādēļ tiek izmantoti citas firmas transporta pakalpojumi, kas nodarbojas ar transporta loģistiku. Pati piegāžu organizēšana notiek birojā, uz kurām pilsētām un kuri no rēķiniem jānosūta. Šis saraksts tālāk tiek nodots transporta firmā un arī noliktavā, kur glabājas prece, lai darbinieki zinātu, kādu preci nepieciešams iekraut.
Lai arī process ir ļoti vienkāršs, tomēr veidojas dažādas problemātiskas situācijas. Viens ir tas, ka vienā piegādē tiek mēģināts noorganizēt preci pēc iespējas tuvākiem pircējiem, lai attāluma izmaksas būtu pēc iespējas mazākas. Tomēr ne vienmēr tas izdodas. Otra problēma ir, ka reizēm gadās tā, ka gan transporta firma aizved preci, gan pircējs pats tai atbrauc pakaļ un tad viena un tā pati prece ir nogādāta divas reizes. Lai izvairītos no šādām situācijām ir jāmeklē kāds risinājums. Kā arī nepieciešams domāt par izmaksu samazināšanu, jo tās ir pietiekoši lielas.
Tātad mans šī darba mērķis ir:
Censties rast risinājumus transportēšanas izmaksu samazināšanai;
Izvairīties no kļūdainām piegādēm.…