Savā kursa darbā apskatīšu tēmu par kravas dzelzceļu pārvadājumu tiesisko regulējumu starptautiskajā līmenī, ko nosaka OTIF starptautiskais līgums; Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), pieņemta 1980.gada 09.05., Latvijā šī konvencija ir spēkā no 01.09.2000.gada. Konvencijas B papildinājumā, kas arī ir pieņemts 1980.gada 9.05 ir vienveida noteikumi attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIM).
Šajā B papildinājumā ir noteikts, kādi ir pārvadājumos neatļautie priekšmeti, kurus pieņem pārvadāšanai ar īpašiem noteikumiem (bīstamas kravas), to cik lielas kompensācijas dzelzceļam jāmaksā pilnīgas vai daļējas preču nozaudēšanas gadījumā, kā jānoformē kravu pavaddokumenti.
Latvija vēl ir pievienojusies OSŽD starptautiskajiem līgumiem; Nolīgumam par starptautisko (dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), pieņemta 01.11.1951.g, Latvijai ir spēkā no 01.03.1993.g. un Nolīgumam par starptautisko pasažieru satiksmi (SPMS), pieņemta 01.11.1951.g., Latvijai ir spēkā ar 01.03.1993.g.
Savā darbā sīkāk apskatīšu to, kādi ir starptautisko pārvadātāju pienākumi, to, kādi ir speciālie noteikumi īpašiem transporta veidiem, no kā sastāv pārvadājuma maksa.
Sauszemes kravu pārvadājumos savas operativitātes dēļ arvien lielāku pārsvaru iegūst autotransports. Tomēr Latvijā un citās bijušajās PSRS valstīts, īpaši Krievijā ar tās milzīgo teritoriju kravas un pasažieru sauszemes tranzīta pārvadājumos joprojām dominējošā nozīme ir dzelzceļam.
1890.gada 14.oktobrī tika pieņemta Starptautiskā konvencija par preču pārvadāšanu pa dzelzsceļu (CIM). Šīs konvencijas teksts tika pārskatīts 1895.gada 16.jūlijā, 1898.gada 16.jūnijā, 1906.gada 19.septembrī un 1923.gada jūnijā Bernē. Pirmskara Latvija piedalījās Konvencijas pēdējā Bernes redakcijā, kuras kopīgās dalībnieces tajā laikā bija kontinentālās Eiropas 26 valstis1.
Konvencijas teksts bija garš un sīki reglamentēts. Pirmskara publikācijā LV tas aizņēma 27, bet kopā ar Pārvadāšanas noteikumiem – 52 lappuses. Konvencija reglamentēja preču pārvadājumus starp divām dalībvalstīm ar “preču zīmi” tikai pa tiem ceļiem, kas bija ietverti Konvencijai pievienotajā sarakstā. Tranzīta pārvadājumi caur citu valsti ar galapunktiem vienā un tajā pašā valstī netika uzskatīti par starptautiskajiem pārvadājumiem (1.p.).
Konvencijas 2.pants pieļāva arī pārvadājumus, kurus tagad uzskata par kombinētā vai multimodālā transporta pārvadājumiem un kuri latviskajā tekstā minēti kā pārvadājumi ar citu transporta uzņēmumu piedalīšanos, izņemot dzelzceļus.…
