IEVADS
Mājas ir kas vairāk nekā tikai jumts virs galvas. Laikā gaitā mūsu dzīves vietas ir strauji attīstījušās un mainījušās. Mūsdienās mājām ir jāapvieno ļoti daudzas funkcijas – tām jābūt gan restorānam, gan bērnudārzam, gan birojam, gan viesnīcai, gan vienkārši patvērumam un atpūtai. Mājoklim, kurā dzīvojam, ir jāvairo prieks un visiem, kas tajā ienāk, jārada drošības izjūta. Ir daudz interjera detaļu, kuras var manāmi ietekmēt cilvēka psiholoģisko un emocionālo stāvokli gan ģimenē, gan darbā, gan arī ietekmēt rakstura īpašības. /8.8./
No visa, ko vien iespējams piešķirt istabai, pats personiskākais un emocionālākais elements ir krāsa. Krāsa ir mūsu labsajūtas pamats. Izmantojot krāsu, iespējams ievērojami izmainīt jebkuru telpu. Mūsdienās šajā ziņā piedāvātas gandrīz neierobežotas iespējas. Gan tradicionālu, gan arī mūsdienīgu interjeru iespējams transformēt, gudri izmantojot krāsu.
Zinātnieki veikuši daudz pētījumu par krāsas psiholoģiju un tās ietekmi uz mūsu noskaņojumu. Krāsas ietekmē mūsu nervu sistēmas darbību. Ziņas par krāsu iedarbību uz mūsu fizisko ķermeni sniedz filozofijas, neiropsiholoģijas, medicīnas u.c. zinātnes. Krāsas spēj iedarboties uz cilvēka psihi. Tās ietekmē bērnus un pieaugušos, izglītotus un neizglītotus cilvēkus. Cilvēks reaģē uz krāsu pat pret savu gribu, bez prāta virzības. 20. gadsimtā ir pētīta krāsu iedarbība uz garastāvokli, noskaņojumu, izjūtām. Siltās krāsās iekārtotās telpās cilvēks jūtas pat par 40C siltāk nekā telpās, kur dominē vēsie toņi. Vēsas un tumšas krāsas ir nomācošas, bet gaišas, spilgtas – pacilājošas, uzmundrinošas. Vēl vairāk cilvēku ietekmē krāsu salikumi. Nelielas intensitātes krāsas, to nianses, pasteļtoņi rosina ar izsmalcinātību uz mierīgumu, atpūtu, apcerīgumu. Krāsu psihofizioloģiskās iedarbības spēju izmanto medicīna (krāsu terapija) un visi vizuālās mākslas veidi.
Krāsu saskaņošana kopš sendienām ir interesējusi visus, kas strādājuši pie krāsu teorijas problēmām, rakstījuši savas krāsu mācības, un tie nebūt nav bijuši tikai mākslinieki. Krāsu organizēšanas likumsakarības – krāsu sintakse – arī mūsdienās vairāk saista mākslas teorētiķus un dizainerus nekā gleznotājus. Savu emocionālo attieksmi pret krāsām un to izteiksmes spēku aprakstījuši daudzi mākslinieki (V. van Gogs, E Delakruā, L. Āriņš un neskaitāmi citi). Ar krāsas palīdzību var organizēt uzmanības centru un līdzsvarot atsevišķas mākslas darba daļas. Ar krāsu var ienest ritmu un harmoniju vai kontrastus un disharmoniju.
Krāsu pasaules informatīvi mērķtiecīgā daudzveidība, - ietverot ne tikai vienkrāsainus variantus, bet arī sarežģītus krāsu salikumus, fona rakstus un ornamentus,- kļūst par vienu no aktuālākajiem dizaineru darba uzdevumiem. /9.73./
Pētījuma objekts: guļamistabas interjers
Pētījuma priekšmets: guļamistabas krāsu dizains
Pētījuma mērķis: izpētīt krāsu spektru guļamistabas interjerā, analizēt to psiholoģisko ietekmi
Pētījuma uzdevumi:
1)izpētīt tēmai atbilstošo literatūru,
2)analizēt guļamistabas interjera krāsu spektru,
3)veikt izpēti par krāsu specifikāciju pēc to psiholoģiskās ietekmes uz cilvēku,
4)analizēt iegūtos rezultātus, parādīt novitātes saistībā ar krāsu izvēli guļamistabas interjerā.
Pētīšanas metodes:
1)literatūras un krāsu katalogu izpēte,
2)aptauja.
Pētījuma bāze: Rēzeknes augstskola
Pētījuma laiks: 2008.gada I semestris.…
