Krāsu simbolika Raiņa un Friča Bārdas dzejā

Krāsas ir neatņemama cilvēku dzīves sastāvdaļa. Cilvēku tās ietekmē emocionāli. Nav noslēpums, ka visās pasaules kultūrās krāsām ir piešķirtas dažādas simboliskās nozīmes. Bieži vien vienai krāsai ir pilnīgi pretējas nozīmes. Piemēram, baltā krāsa vienai tautai simbolizē dzīvību, bet otrai, turpretī, tā simbolizē nāvi. Un šādas pretrunas nav sastopamas tikai starp kultūrām, bet arī katram cilvēkiem var būt sava individuāla krāsu interpretācija. Tādas pastāv arī F.Bārdam un Rainim. Dzejnieka F.Bārdas romantiskais stils visspilgtāk parādās krāsu epitetu lietojumā. Apkārtējās pasaules uztveres, sarežģītu psihes procesu mijiedarbības rezultātā uz cilvēkiem īpatni iedarbojas krāsas. Izmantojot tās, Fricis Bārda rada lieliskas redzes gleznas. Vispār viņš ir rakstnieks, kura daiļradē krāsu epiteti ir ieguvuši īpašu nozīmi. K. Kārkliņš ir teicis, ka F. Bārda pārnes krāsu no kāda konkrēta priekšmeta, kam tā raksturīga, uz otru konkrētu priekšmetu, kam tā neparasta. Visbiežāk dzejā vērojama krāsu pārnešana uz abstraktām parādībām, pastiprinot to īpatnumu, piemēram, zaļa teika, balti sapņi u.c. Tādā veidā krāsu epiteti romantiskajā stilā top par varoņa iekšējo izjūtu raksturotājiem un iegūst simbola nozīmi.