KRĀSU SIMBOLISKĀ NOZĪME
Krāsas mēdz dažādi iedalīt. Par pamatkrāsām pieņem tīru sarkano, dzelteno un zilo krāsu. Krāsas, kuras spektrā stāv tieši pretī viena otrai, sauc par papildu krāsām. Tas ir zaļš un sarkans, violets un dzeltenzaļš, zils un dzeltens, kā arī zili zaļš un oranžs. Šīs krāsas apzīmē arī par kontrastkrāsām.
Bez tam krāsas iedala siltās un aukstās. Siltās krāsas ir dzeltens, oranžs, tīrs sarkans (bez zila piejaukuma) un zaļš (bez zila piejaukuma). Aukstās krāsas ir zils un visi zilganie toņi, ieskaitot arī violeto un zilgani zaļo. Šāda krāsu uztvere cilvēcei radusies ilgu gadu pieredzes rezultātā. Uguns un saule ir dzeltenas vai sarkanas un tās ir siltas, turpretim ledus un ūdens ir zilgani un auksti.
Viena un tā pati krāsa var būt sabiezināta – tumša vai arī atšķaidīta ar baltu – gaiša.
Sajaucot vairākas krāsas kopā, tās zaudē savu tīrumu, spilgtumu, un iegūstam pelēcīgu krāsu. Visi pelēkie krāsu toņi ir mierīgāki, klusinātāki nekā attiecīgās tīrās krāsas. Tie rada labu pamatu spilgtām krāsām, bet reizē tās arī klusina. Sevišķi mierīga, neitrāla ir pelēkā krāsa. To labi var izmantot spilgtu krāsu salikumā, lai to padarītu mierīgāku.
Gaišām, kā arī spilgtām krāsām ir tieksme izcelties virs pamata vai izvirzīties uz priekšu attiecībā pret aizmuguri. Gaišs raksts vai priekšmets pret tumšu pamatu vai aizmuguri spēcīgi izceļas. Turpretī tumšam rakstam gaišs vai spilgts pamats neļauj tā izcelties, jo tas izvirzās uz priekšu pats.
Bez jau minētajām krāsu īpašībām sevišķi svarīga ir arī to psihiskā ietekme uz cilvēku.
PAMATKRĀSAS.
Sarkanā krāsa – tās viļņu garums ir 650 – 780 nm. Sarkanajai krāsai ir daudz nokrāsu. Visgaišākie sarkanie toņi ir sārtais, aveņkrāsas un uguns sarkanais. No citiem šie toņi atšķiras ar izteiktāku aktivitāti.…
