Krāsu nozīme R.Blaumaņa novelē "Purva bridējs"

Mūsu laikmeta cilvēkiem ir tāda iezīme, ka visu, ko vien var, tie iedala divās pretstatu grupās. Visiem labi zināmi piemēri varētu būt: cilvēki – labie un sliktie, krāsas – tumšās un gaišās. Šo darbu izvēlējos ar mērķi, lai apgūtu kursa darba rakstīšanas iemaņas un lai parādītu, iespējams, daļai pat atklātu, ka cilvēku un krāsu spektrs pasaulē ir daudz plašāks un pat prātam neaptverams – tik daudz to ir. Ļoti labi šis spektrs ir atklāts Rūdolfa Blaumaņa meistarnovelē “Purva bridējs”, kur vienā cilvēkā it kā mīt vairāki cilvēki, pie tam ar ļoti atšķirīgu raksturu. Rūdolfs Blaumanis ir pamanījies šos cilvēkus atklāt ar krāsu palīdzību. Vēl vairāk – ne vien ar tumšo un gaišo vai balto un melno, bet ar dažādām tās nokrāsām, un arī citām “neatkarīgām” krāsām, kā, piemēram, sarkano, zilo un citām krāsām. Šajā darbā es vēlos tieši vairāk analizēt to, kā autors tās ir atklājis un kādas neparastas īpašības viņš ir atklājis. Vēlos, lai cilvēks, kurš šo darbu izlasīs, aptvertu, ka cilvēkus var iedalīt arī citādākās grupās, nevis tikai melnie un baltie(domāts – sliktie un labie). Ikvienam baltajam cilvēkam ir arī daži melni plankumiņi pie dvēseles, bet melnie nav viscaur melni.…