Nobeigumā pāris secinājumi par apskatīto objektu. Lai arī ir skaidrs, ka Krāslavas pils un bibliotēka, ir būtiskas Latvijas kultūras un arhitektūras vēstures daļas, netiek pilvērtīgi izmantoti resursi, lai veiktu vēl vairāk uzmērījumus, korservēšanas un restaurēšanas darbus. Lasot I. Lancmanes materiālu, radās pārliecība par to, ka šis kultūras piemineklis, 20.gs. ticis degradēts neizglītotības dēļ.
Savukārt pēc Sanitas Ošes bildēm spriežot, saglabājušies interjera dekori visai
niecīgā skaitā (vai arī tie vēl nav pilnībā atsegti) un tie netiek uzturēti pietiekami
adekvātos apstākļos, respektīvi, telpas netiek kurinātas un netiek bieži apsekotas, lai gan ir novērsta iespēja kādam nelabvēlim telpās iekļūt. Pēc izlasītās informācijas apkopošanas var secināt, ka ēkas celtas baroka stilā, taču tās ar laiku ir pārveidotas atbilstoši īpašnieku iecerēm, jau vēlāko stilu ietvaros, piemēram, klasicismā.
Savukārt interjerā ir bijis pat austrumnieciskas iezīmes, kas šobrīd ir tikai nojaušamas, bet ne skaidri konstatējamas, kas veidojis interesantu stilu sajaukumu, ko šobrīd grūti aptvert. Ir pieejamas tikai informācijas „drupatas“ par šiem objektiem mūsu gadsimta literatūra, tādēļ, ja vēlas tēmu pētīt paplašinātāk, tad noteikti jāmeklē informācija arhitektūras un vēstures arhīvos, īpaši tas attiecas uz bibliotēkas ēku.…