Krāsu nozīme mūsu dzīvē ir daudz lielāka, nekā mēs to iedomājamies. Vienas vai citas krāsas ietekmē var pagaist nogurums, paaugstināties vai pazemināties darbaspējas; krāsas gan satrauc, gan nomierina, padara cilvēku aktīvāku, vai, gluži otrādi, pasīvāku. Bez tām viss kļūtu vienmuļš, apnicīgs. Nebūtu ne dabas krāšņuma, ne glezniecības, ne vairāk vai mazāk patīkamas noskaņas telpās.
Krāsas ir jāpazīst, ar tām jāsadraudzējas, lai tās mūsu dzīvi padarītu saskanīgu un patīkamu.
Svarīga ir krāsu psihiskā ietekme uz cilvēku. Krāsa iedarbojas uz cilvēka redzi, jūtām, fizioloģisko stāvokli un darbību. Bieži vien krāsas var noteikt cilvēka vēlmes un garastāvokli. Iepazīstot krāsu simbolisko un psihofizioloģisko valodu, cilvēks labāk orientējas krāsu pasaulē, iemācās tās atbilstoši izmantot dažādās situācijās, lai palīdzētu gan sev, gan citiem. Krāsas daudzos gadījumos var dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Dažas krāsas izraisa cilvēkā optimistisku kāpinājumu, dzīvesprieku, citas, turpretim, grūtsirdību un apātiju. Tās var palielināt cilvēka darbaspējas, bet var arī nomākt jebkuru vēlmi kaut ko darīt. Roberto Asadžioli raksta, ka cilvēka individuālā konstitūcija, temperaments un dzīves pieredze var būt noteicošie faktori, kāpēc viena un tā pati krāsa var tik atšķirīgi iedarboties uz dažādiem cilvēkiem. Krāsa, kas vienam ir labvēlīga, maigi stimulējoša, otram var būt par daudz uzbudinoša. Vai arī tonis, kas vienam šķiet patīkams un nomierinošs, var būt pilnīgi vienaldzīgs otram. Kaut gan krāsu objektīvā iedarbība uz visiem ir vienāda, subjektīvās reakcijas var būt dažādas. Cilvēka krāsu izjūta var mainīties atkarībā no psihoemocionālā stāvokļa, un tas liecina par krāsu un emociju mijiedarbību. Būtībā cilvēks ar sevis izvēlētajām krāsām izsaka to, kā viņam konkrētajā brīdī pietrūkst, vienlaikus atklājot kādu sava temperamenta vai rakstura šķautni. Mūsu krāsu izjūta un vēlmes var mainīties atkarībā no laika, dažādiem dzīves apstākļiem un psihoemocionālā stāvokļa. Kad cilvēkam ir laba pašizjūta un viņš atrodas līdzsvarā, tad viņam nav īpašu antipātiju pret kādu noteiktu krāsu, viņš pieņem visus toņus, protams, priekšroku dodot sev tuvākajām krāsām. Līdzsvars parasti tiek izjaukts tad, ja cilvēks tiešā vai netiešā veidā ir pārsātinājies ar kādu krāsu vai emocijām, ilgstoši atradies spriedzes situācijā. …
