Secinājumi.
Krāsa nevar pastāvēt bez gaismas. Krāsai piemīt gan objektīvās , gan subjektīvās īpašības. Cilvēks ar speciālu iekārtu palīdzību elektroniski var izmērīt krāsas objektīvās īpašības, tādas kā: tonis, piesātinātība, gaišums. Savukārt viņš nevar izmērīt krāsu subjektīvās īpašības, kuras katram indivīdam ir atšķirīgas. Krāsu iedarbība uz cilvēka organismu nav stingri noteikta, jo katrs cilvēks fizioloģiski atšķiras, bet var pamanīt kopīgas krāsu iedarbības tendences. Dažas krāsas spēj paaugstināt asinsspiedienu, paātrināt sirds darbību, savukārt citas darbojas pretēji. Krāsas spēj cilvēku ietekmēt arī emocionāli. Katru cilvēku attiecīgā krāsa ietekmē citādāk, jo asociācijas ir individuālas, tās rodas dzīves laikā, saskaroties ar konkrēto krāsu dažādās dzīves situācijās.
Krāsu ietekme uz cilvēku tiek noteikta pēc aprakstītā pārdzīvojuma. Krāsa ietekmē mūsu fizioloģisko stāvokli - pulsa biežumu, asinsspiedienu, kustības ātrumu, hormonu daudzumu.
Gluži neapzināti ikviens no mums izvēlas krāsu, kas saskan ar noteiktu dvēseles stāvokli un gandrīz pilnībā raksturo šī cilvēka noskaņojumu konkrētajā brīdī.
Krāsai ir liels spēks un liela nozīme, ar krāsu palīdzību iespējams mainīt noskaņojumu un arī dziedināt.. Psihologi ir pierādījuši, ka noteiktas krāsas mums apkārt var palīdzēt paveikt noteiktus uzdevumus. Piemēram, ar fiziskiem vingrinājumiem vislabāk nodarboties siltu krāsu ielenkumā – sarkanās un oranžās, bet mierīgās gaiši zilā un zaļās krāsas ir ideālas garīgam darbam. Interesanti, ka tiklīdz sāka izmantot luksoforus, cilvēki ar grūtībām apstājās, degot sarkanajai gaismai, jo psiholoģiskā līmenī sarkans nozīmē «ej», bet zaļš - «stāvi».10
…