“Krāsu uztvere jau gadsimtiem ilgi bijusi viens no psiholoģisku diskusiju tematiem; Gēte savulaik apstrīdēja Ņūtonu, un Helmholcs 19.gs. oponēja Hēringam.
No fizikālā viedokļa krāsas ir dažādu garumu viļņi redzamās gaismas spektrā (380 – 780 nm).
Fizika un fizioloģija veido pamatu krāsu uztveres psiholoģijai. Tā ietver sevī 7 pamatjomas:
krāsu pārdzīvojums – balstās uz “pirmkrāsām” (zilu, zaļu, dzeltenu, sarkanu; Hērings);
komplementārās krāsas – pāru krāsas, kas papildina viena otru līdz baltajai;
krāsu piesātinājums – to nosaka tas, cik vāji vai spēcīgi krāsa izteikta;
krāsu gaišums – raksturo krāsas šķietamo starojumu;
lauka faktori – saistās ar dažādiem plakņu, virsmu, telpu krāsojumu u.c. radītiem efektiem;
krāsu klimats – saistīts ar krāsu sinestētisko siltumu vai vēsumu;
krāsu simbolika – atkarīga no kultūras fona.
Ko cilvēkam “dod” krāsas? Krāsu uztvere ne tikai bagātina pasaules ainu, bet arī sniedz papildinformāciju par formu pasauli; izceļ vielu vielisko dabu labāk nekā formas; palīdz gan nomaskēt, gan izcelt objektus; veido jūtas par priekšmetiem.” [1.]
KRĀSAS PSIHOFIZIOLOĢISKĀ UZTVERE UN
PSIHOLOĢISKAIS RAKTUROJUMS
“Telpā krāsu pielieto divās atšķirīgās redzes uztveres jomās. Pirmajā ietilpst sienas, griesti un citas lielas virsmas, kas ar savu krāsainību veido tikai fonu un palīdz orientēties telpā. Otrajā ietilpst uzraksti, plakāti, rokturi, slēdži, gleznas un citi telpā izvietoti priekšmeti, kas vai nu sniedz kādu informāciju, vai arī tie ātri jāsaskata. Katra krāsa atkarībā no tā, vai to pielieto krāsu fonā vai vizuālajā informācijā, dažādi iedarbojas uz cilvēka redzi.
Dzeltenā krāsa labi uztverama visā redzes laukā. Tā ir ļoti gaiša, atšķirama arī vājā apgaismojumā. Lielos laukumos dzeltenā krāsa ir uzbāzīga. Kopā ar melno krāsu tā rada ļoti spilgtu kontrastu. Dzeltenā krāsa pārstaro tumšākos blakus toņus un mazina to intensitāti. Tā rada siltu, jautru un priecīgu noskaņu.
Krāsu fons. Dzeltenā krāsa telpā ienes it kā saules mirdzumu. Telpa ar dzeltenām sienām liekas pat gaišāka nekā krāsota baltā krāsā. Dzeltenā krāsa sevišķi noderīga tumšu pret ziemeļiem pavērstu telpu krāsošanai, jo izskatās gaiša un saulaina arī krēslā. Dzelteni krāsotas virsmas rada ilūziju, it kā griesti vai sienas kļūtu vieglāki. Lielās virsmās dzeltenā krāsa nomāc pārējās tumšākās krāsa. Krāsojot virsmas, kurām rupja apdare, dzeltenā krāsa zaudē tīrību un tās klājums izskatās nevienmērīgs.
Vizuālā informācija. Dzeltenā krāsa saista uzmanību arī redzes lauka malās. Tajā krāso priekšmetus, kas novietoti uz augšu vai uz sāniem no galvenā skatiena virziena. Dzeltens fons ar melnu svītrojumu tiek lietots signalizācijai, piemēram, elektrokāriem, celtņiem un kustīgām kravām. Dzeltenā krāsa noderīga kā fons uzrakstiem. Arī uzraksts dzeltenā krāsā uz melna vai cita tumša fona ir spilgts un labi salasāms. Okerdzeltens asociējas ar koksnes krāsu, tādēļ to lieto rokturu, roksviru un stūres ratu krāsošanai.” [3.]
“Dzeltenās krāsas pozitīvās īpašības: jautrība, cerība, aktivitāte. Savukārt negatīvās: impulsivitāte, spēja nogurdināt, gaisīgums, straujums.
Dzeltenā krāsa ieteicama, lai sevi uzmundrinātu, it īpaši drūmā dienā. Taču ja gribam pārrunāt nopietnas problēmas, vajadzētu izvairīties no dzeltenām telpām, jo tajās teiktais netiks uztverts nopietni. Arī ja dzīvojam saulainā klimata joslā, nebūtu ieteicama dzeltenā krāsa, jo visi dzeltenie toņi spilgtā saules gaismā elektrizējas.” [7.]…
