Zilā krāsa: Zilā ir Veneras krāsa, bāli zilā – Merkura. Zilā krāsa ir pasīva. Tā nomāc nervu sistēmu, palēnina pulsu. Zilā krāsa mazina trokšņu u citu kairinājumu iespaidu. Tā asociējas ar debesīm, tāli, ūdeni, ledu, izplatījuma bezgalību. Lielās virsmās tumši zilā krāsa rada drūmu noskaņu.
Zilā bija svēta krāsa. Zilā ir arī Svētās Jaunavas krāsa. Venērai kā mīlestības dievietei bija savs īpašs zemes meitas veidols, tā atradās Vērša ietekmē; tā radies žargona apzīmējums „zilā”, ko šajā sakarībā nav grūti saprast.
Zilā krāsa tradicionāli tiek uzskatīta par uzticīgu mīlētāju krāsu. Astroloģija iesaka visiem, kuru aizgādne ir Venera, pastāvīgi valkāt kaut ko zilu – laimīga ir jebkura nokrāsa.
Zilā krāsa pieminēta gandrīz visās iespējamās leģendās par mīlētājiem un laulību. Lenkašīras un Lečesteršīras novados iesaka līgavai kāzu dienā apģērbt kaut ko jaunu, kaut ko vecu, kaut ko aizlienētu un noteikti kaut ko zilu.
Turpretī Ziemeļraidingā valda uzskats, ja līgava tērpusies zilā, tad viņu sagaida bēdas. Iespējams, ka šis ticējums radies agrajā kristietības periodā kā protests pret vecajām tradīcijām.
Dienvidanglijā tomēr domā, ka zilās drānās tērpi mīlnieki ir visuzticīgākie.
Kādā bērnu dziesmiņā ir teikts, ka zaļa krāsa ir aizmirstība, dzeltena – pamestība, bet zilā – laimes krāsa visiem, kas to valkā.
Salidzinoši trūcīgās ziņas ir par zilās krāsas sakaru ar dziedniecību. Ir zināms, ka 17.gs. kāds vīrs gājis bojā, tāpēc, ka viņa māsai ir iedots zils pavediens, kurā bijuši iesieti deviņi mezgli. Tas ir gluži pieņemams izskaidrojums, jo, ja krāsai piemīt burvju spēks, tad vienlīdz tas ir pozitīvs, un negatīvs, t.i., šī krāsa var gan ievainot, gan izdziedēt.…
